Eiroparlamentārieši: ekonomisko krīzi nedrīkst pārvarēt uz nākamo paaudžu rēķina

Eiroparlamentārieši 16. un 17.februārī Eiropas Parlamentā (EP) Briselē pulcējās uz ikgadējo forumu, kurā sprieda par ES vēsturē lielāko ekonomisko lejupslīdi un veidiem, kā to pārvarēt.

Forumā daudzkārt izskanēja doma, ka šodien veicamie pasākumi nedrīkst būt uz nākamo paaudžu rēķina. Izdevumiem jākoncentrējas uz tām jomām, kuras ilgtermiņā veicinātu ES valstu ekonomiku, proti, inovatīvas tehnoloģijas, uzņēmumi, kas rada augstu pievienoto vērtību, atjaunojamo energoresursu izmantošana, energoefektivitātes pasākumi un jaunu darba vietu radīšana.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuelu Barrozu atgādināja, ka ES ir ātri reaģējusi uz šo krīzi, vēl rudenī izstrādājot Eiropas ekonomikas atdzīvināšanas plānu. Tajā mēģināts ņemt vērā 27 dažādu valstu situācijas. Barrozu brīdināja, ka situācija var vēl pasliktināties, jo ieviešamo pasākumu kopums dos jūtamas sekas tikai pēc laika.

EK prezidents informēja par priekšlikumu novirzīt piecus miljardus eiro no neiztērētā ES budžeta būtiskiem enerģētikas un infrastruktūras projektiem. Par to jālemj ES valstu vadītāju samitā 19. un 20.martā, kad tiks apspriests ekonomikas atdzīvināšanas plāns.

Tomēr galvenais mērķis ir pasargāt iedzīvotājus no smagākajām krīzes sekām, piemēram, rast risinājumus, kā neatlaist darbiniekus, kā no jauna integrēt darba tirgū atlaistos darbiniekus, kā palīdzēt jauniešiem uzsākt karjeru šajā grūtajā ekonomiskajā situācijā. Daudzas atbildes rodamas Lisabonas stratēģijā, kas ne visās valstīs tiek pietiekami īstenota.

EK aicināja dalībvalstis koncentrēties uz jau pieņemto pasākumu plāniem, nevis nākt klajā ar arvien jauniem risinājumiem. Svarīgi ir domāt par to, lai īstermiņa plāni nenonāktu pretrunā ar vidēja un ilgtermiņa vīziju.

Forumā izskanēja ass protekcionisma mēģinājumu nosodījums. EP prezidents Hanss Gerts Poterings brīdināja nesagraut 50 gadu laikā uzcelto kopējo tirgu un labumus, ko tas nes visām dalībvalstīm. Viņš aicināja kopīgi meklēt atbildes uz šo jaunā veida krīzi.

"Tirgus ekonomika ir jāatbalsta, bet tai ir jākalpo cilvēkam," atgādināja Poterings. Viņš norādīja, ka kopējā Eiropas valūta ir pasargājusi Eiropu no vēl dziļākas krīzes, tādēļ jādara viss, lai saglabātu eiro stabilitāti.

Čehijas premjerministrs Mireks Topolaneks uzsvēra, ka šobrīd nepieciešama prātīga un visaptveroša rīcība, kas tiek koordinēta ES līmenī. "Mēs visi esam vienā laivā, bet protekcionisms un populistiska rīcība mūs gremdēs," teica Čehijas premjerministrs.

Latviju forumā pārstāvēja Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone (LPP/LC). Pētersone iepazīstināja kolēģus ar Latvijā pieņemto rīcības plānu ekonomikas atdzīvināšanai. Viņa uzsvēra, ka, neraugoties uz ievērojami samazinātiem budžeta izdevumiem, esot domāts par finansējumu fundamentālajiem un lietišķajiem pētījumiem prioritārajās zinātņu nozarēs, proaktīvu darba tirgus politiku, profesionālas izglītības sistēmas pārkārtošanu, piemērojot to darba tirgus prasībām. Rīcības plāns tiekot īstenots, konsultējoties ar uzņēmējiem un sociālajiem partneriem.

Diskusijās izskanējušās idejas Latvijā pārsvarā jau esot apspriestas un izanalizētas, gatavojot pasākumu kompleksu ekonomikas atjaunošanai, domā Pētersone. "Latvija ir ātrāk par citām valstīm sagatavojusies tādu finanšu atbalsta instrumentu ieviešanai kā Eiropas Investīciju fonda finansētie riska kapitāla un garantiju fonda līdzekļi, kas ļaus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un arī eksportētājiem piekļūt finanšu līdzekļiem. Ja tos izdosies iedarbināt, ir cerības apturēt straujo lejupslīdi," uzskata Pētersone.