Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) atzinusi par nepieņemamu tālākai izskatīšanai pēc būtības bijušā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes direktora Vladimira Vaškeviča sūdzību pret Latviju saistībā ar pielaides anulēšanu valsts noslēpumam.
ECT atzinusi gan Vaškeviča, gan bijušā Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Andra Spūļa sūdzības pret Latviju par anulētajām pielaidēm un izbeigusi tiesvedību šajās lietās. Tiesas lēmumi ir galīgi un nepārsūdzami, portāls „Delfi" uzzināja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Abi sūdzību iesniedzēji uzskatīja, ka ir noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 6.panta, kas garantē tiesības uz taisnīgu tiesu - tiesības uz pieeju tiesai, pārkāpums, jo lēmumi par speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam anulēšanu nav pārsūdzami tiesā.
Atsaucoties uz savā judikatūrā iedibinātajiem principiem, ECT norādīja, ka Latvijai bija objektīvs pamats izslēgt strīdu, kas saistīti ar speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam neizsniegšanu, izskatīšanu no konvencijas minētā panta tvēruma, jo šādi strīdi skar „ierēdņa īpašos pienākumus pret valsti", savukārt konvencijas pants piemērojams tikai tādām lietu kategorijām, kurās tiek izlemtas personai celtās apsūdzības kriminālprocesā vai personas konkrētas „civilās tiesības un pienākumi".
Kā atzīmē ĀM, vērtējot abu iesniedzēju individuālo situāciju, ECT atzīmēja, ka Spūļa amata pienākumi bija saistīti ar izlūkošanas un pretizlūkošanas uzdevumiem, savukārt Vaškevičs ieņēma vadošu amatu VID.
Abos gadījumos iesniedzēju pienākumi bija cieši saistīti ar tikai valsts varai raksturīgiem uzdevumiem, kuru pildīšanai viņiem bija nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.
ECT arī uzsvēra, ka valstīm ir plaša rīcības brīvība, nosakot tos civildienesta amatus, kuru pildīšanai ir nepieciešama speciālā atļauja, jo tādējādi tā aizsargā nacionālo drošību un sabiedrisko kārtību. Visbeidzot, ECT atzina, ka abu iesniedzēju gadījumā kompetentās valsts iestādes konstatēja apstākļus, kas deva pamatu apšaubīt viņu uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu.
Ņemot vērā šos apstākļus, ECT uzskatīja, ka pastāvēja pietiekams pamats, lai atzītu, ka uz šāda veida strīdiem nav attiecināmas iepriekšminētajā konvencijas punktā noteiktās garantijas par pieeju tiesai.
Jau vēstīts, ka šā gada sākumā kukuļdošanā apsūdzētā no amata atstādinātā Finanšu ministrijas (FM) ierēdņa Vaškeviča advokāti, uzskatot, ka klientam tiek liegtas tiesības uz taisnīgu tiesu, plānoja vērsties ECT.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
