Tieslietu ministrijas izveidotā komisija Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesneša amatam no Latvijas ieteikusi izvirzīt trīs kandidatūras - Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senatori Jautrīti Briedi, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektoru un Starptautisko un Eiropas tiesību katedras vadītāju Artūru Kuču, kā arī pašreizējo ECT tiesnesi Inetu Ziemeli.
Valdība otrdien, 16.oktobrī, lems par minēto kandidatūru apstiprināšanu ECT tiesneša amatam. Pēc tam Ārlietu ministrijai būs jāpaziņo Eiropas Padomes Cilvēktiesību ģenerāldirektorātam par Latvijas izvirzītajām kandidatūrām ECT tiesneša amatam.

ECT ir izveidota, lai nodrošinātu, ka Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas dalībvalstis ievēro saistības, kuras tās uzņēmušās ar Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. ECT darbojas pastāvīgi, un tās tiesnešu skaits atbilst Eiropas Padomes dalībvalstu skaitam.

Konvencija neparedz kritērijus attiecībā uz kārtību, kādā dalībvalstis nominē savu triju kandidātu sarakstu. Parlamentārā asambleja rekomendācijā gan norāda, ka dalībvalstīm vajadzētu specializētās avīzēs ievietot sludinājumu, lai iegūtu plašāku kandidātu loku. Tāpat ir norādītas kandidātu dzīves aprakstu prasības un tiek rekomendēts kandidātu sarakstā neiekļaut kandidātus prioritārā secībā.

Vakances gadījumā Cilvēktiesību ģenerālais direktorāts lūdz katrai dalībvalstij piedāvāt trīs tiesnešu kandidātu sarakstu.

Pēc šāda uzaicinājuma saņemšanas valsts izvirza trīs kandidātus, kā arī iesniedz katra kandidāta dzīves aprakstu. Parasti dalībvalstis norāda kandidātus prioritārā secībā, lai gan Padomes Parlamentārā asambleja ir rekomendējusi kandidātus norādīt tikai alfabētiskā kārtībā.

Cilvēktiesību ģenerālais direktorāts izvērtē katra kandidāta dzīves aprakstu. Šajā izvērtēšanā galvenokārt tiek pārbaudīta kandidātu formālā atbilstība, piemēram, valodu zināšanas.

Pēc tam kandidātu sarakstu kopā ar dzīves aprakstu iesniedz Ministru komitejai, kura ir pilnvarota pārskatīt šos sarakstus. Teorētiski Ministru komiteja var lūgt dalībvalstis izskaidrot savu atlases procedūru, taču tas tiek darīts ļoti reti.

Praktiski kandidātus izvērtē Parlamentārās asamblejas Tiesnešu vēlēšanu apakškomiteja. Tā var izstrādāt savas rekomendācijas attiecībā uz kandidātu atbilstību, kas pēc būtības var mainīt kandidātu vietu sarakstā, kuru sākotnēji norādīja un iesniedza dalībvalsts. Apakškomiteja dažos gadījumos ir rekomendējusi Parlamentārajai asamblejai noraidīt visus sarakstā iekļautos kandidātus.

Tiesnešu ievēlēšanu veic Parlamentārā asambleja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!