Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) trešdienas plenārsēdē ar 154 balsīm par, 3 pret un 3 atturoties nobalsoja par skaidru prasību atteikties no griestiem ("capping") kohēzijas līdzekļu saņemšanā, kas pašreizējā Eiropas Komisijas piedāvājumā samazina Latvijai pieejamos attīstības līdzekļus reģionālai politikai par vairākiem desmitiem miljonu eiro.
Atzinuma papildinājumu iesniedzējs, Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš portālam "Delfi" atzina, ka šis ir nozīmīgs balsojums, jo īpaši ņemot vērā, ka šobrīd sarunas par nākamo daudzgadu budžetu ir iestigušas.
"Pašreizējie piedāvājumi kohēzijas jomā nav pieņemami Latvijai – tie pietiekami neņem vērā kopējās ES politikas mērķi, kas skaidri pasaka, ka ES valstīm jāattīstās vienmērīgi, īpašu atbalstu paredzot mazāk bagātām valstīm un reģioniem," sacīja Gobiņš.
"Īpaši nopelni šī atzinuma saturā un balsojumā ir Latvijas partneru un EESK kolēģu atbalstam. Pirms diviem mēnešiem izdevās atbildīgos ziņotājus iepazīstināt ar situāciju Latvijā, organizējot tikšanās ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, ārlietu un pašvaldību ministriju. Vienreizējs iespaids bija arī vizīte Ogrē, iepazīstoties ar kohēzijas projektu iespējām un problēmām. Brauciens uz Ogri par ne īpaši kvalitātīvo Ulbrokas ceļu atstāja paliekošus iespaidus kolēģos un skaidri demonstrēja kohēzijas līdzekļu nepieciešamību nākotnē. Savukārt pirms balsojuma Ariadna Ābeltiņa no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Gundars Strautmanis no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras atbalstīja grozījumus savu grupu debatēs," norādīja Gobiņš.
EESK atzinuma otrā prioritāte vēsta: Tā kā kohēzijas politika jo īpaši valstīs, kuras krīze skārusi vissmagāk, ir nozīmīgs izaugsmes avots un līdzeklis, kas nodrošina stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu, tās finansējums būtu jāsaglabā vismaz pašreizējā līmenī un vienlīdzīgi jāsadala dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka mazāk attīstītajām dalībvalstīm piešķirtais finansējums nesamazinās.
Atzinumā papildus ietvertas prasības par labāku ES fondu koordinētību, lai izvairītos no liekiem ES līdzekļu tēriņiem.
EESK atzinumi gan ir konsultatīvi, tomēr statistika rāda, ka aptuveni 81% atzinumu tiek ņemti vērā ES lēmumu pieņemšanas procesā.