Latvijā ir tiesu sistēmas attīstībai nelabvēlīga politiska un sociālā vide, atzīts Atvērtās sabiedrības institūta "Pirmsiestāšanās Eiropas Savienībā (ES) monitoringa programmas" ziņojumā "Tiesu varas neatkarība".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Šādi ziņojumi sagatavoti par visām desmit ES kandidātvalstīm, šodien Briselē oficiāli publiskota izdevuma angliskā versija.

Eksperti norāda, ka Latvija ir sasniegusi būtisku progresu ceļā uz neatkarīgu tiesu varu, taču reformas nav saglabājušas savu prioritāro raksturu, un nopietnas problēmas nav atrisinātas.

Pēc ekspertu domām, tiesu varu nav izdevies attīstīt par pilnībā efektīvu, neatkarīgu un autoritatīvu atzaru, daļēji tādēļ, ka spēcīgai un neatkarīgai tiesu varai trūkst politiķu un sabiedrības atbalsta.

Latvijā joprojām izpildvara, īpaši Tieslietu ministrija (TM), ir saglabājusi plašu ietekmi uz tiesu varas administrēšanu, finansēšanu un tiesnešu karjeras attīstību, tai ir plašas lēmējtiesības ar daudzām iespējām nepieļaujami ietekmēt tiesnešu lēmumus, atzīts ziņojumā. Līdz ar to tiesas nonāk ietekmējamā stāvoklī.

Tiesu varai ir niecīga juridiska vai praktiska iespēja kontrolēt vai veidot savu finansējumu, ko nosaka TM, turklāt tiesu vara ir slikti finansēta, secina pētījuma veicēji. Neapmierinošie darba apstākļi un tehnoloģijas trūkums arī veicinot citu problēmu rašanos, ieskaitot būtiskas nepilnības, neizskatītu lietu rindas, neapmierinošu spriedumu izpildīšanu un korupciju, kas vēl vairāk samazina sabiedrības atbalstu tiesu varai.

Eksperti īpaši norāda, ka Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas ir izmeklējušas tiesu lietas, kurās vēl nav pieņemts nolēmums, tādējādi draudot ar iejaukšanos tiesu jurisdikcijā, turklāt par šīm komisijām nav pieņemts konkrēts likums.

Pētījumā uzsvērts, ka tiesnešu apmācība Latvijā ir īpaši slikti finansēta. Likums nosaka arī piemaksas tiesnešu pamatalgai, taču līdzekļu trūkuma dēļ 2000.gadā aizkavēta apmēram 100 tiesnešu paaugstināšana amatā, jo tas būtu prasījis vēl papildu finansējumu.

Rīcības brīvība atteikties maksāt solītās un likumā noteiktās piemaksas izpildvara var izmantot kā tiesnešu nepieļaujamas ietekmēšanas veidu, teikts ziņojumā.

Analizējot tiesnešu iecelšanu amatā, eksperti konstatējuši, ka nepastāv papildu kritēriji, lai izlemtu, kad tiesneša kandidatūra iesakāma iecelšanai amatā uz neierobežotu laiku, bet kad - tikai uz diviem gadiem. Līdz ar to šāda sistēma mazinot tiesnešu vēlmi iztiesāt lietas bez apsvērumiem par sava darba saglabāšanas iespējām.

Negatīvi tiek vērtēti arī Augstākās tiesas plēnuma pieņemtie saistošie izskaidrojumi par likumu piemērošanu, jo daudziem tiesnešiem liekoties, ka šī prakse būtībā pakļauj viņus kādas citas tiesas interpretācijām, tādējādi pārkāpjot konstitucionālo noteikumu, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti.

Runājot par lietu sadalīšanas principiem tiesās, eksperti norāda, ka šī sistēma ir novecojusi un nevajadzīgi piešķir tiesas priekšsēdētājam pārāk lielu rīcības brīvību.

Pēc ekspertu domām, īpaši problemātiska Latvijā ir tiesu spriedumu izpildīšana civillietās - 75% no visiem spriedumiem būtībā netiek izpildīti. Tik zems spriedumu izpildīšanas līmenis mazinot sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un cieņai pret to. Tiesu izpildītāju darbu apgrūtinot ierobežotie resursi, juridiskās apmācības un aprīkojuma trūkums, savukārt zemās algas veicina korupciju.

Savukārt, kā eksperti norāda par pašu korupcijas faktu, "Latvijā ir vispārizplatīts viedoklis, ka korupcija ir ļoti bieži sastopama tiesu varas iekšienē, tāpat kā citos valsts dzīves segmentos".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form