Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti trešdien pauda atbalstu ārlietu ministra Edgara Rinkēviča iniciatīvai rosināt Eiropas Savienības (ES) institūcijām noņemt ierobežotas pieejamības informācijas statusu jaunajam ES starpvaldību līgumam par fiskālo disciplīnu, lai līguma teksts varētu būt publiski pieejams, informēja Saeimas Preses dienests.
Deputāti un ārlietu ministrs trešdien pārrunāja nedēļas nogalē plānoto neformālās ES valstu un valdību vadītāju sanāksmes un ES Vispārējo lietu padomes darbakārtību jautājumus, tostarp sarunas par jaunā starpvaldību līguma izstrādi.
"Jaunais līgums Latviju tiešā veidā skars tikai līdz ar mūsu valsts pievienošanos eirozonai. Tomēr būtiski, lai sabiedrība savlaicīgi varētu iepazīties ar tā tekstu. Patlaban tas diemžēl nav iespējams, jo no Eiropas Savienības institūcijām līguma projektu saņemam kā ierobežotas pieejamības informāciju. Tādēļ pilnībā atbalstam ministra aicinājumu noņemt šo slepenības statusu," norāda Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (ZRP).
Rinkēvičs sēdē darīja zināmu, ka piektdien Vispārējo lietu padomes laikā viņš šo jautājumu iecerējis pārrunāt ar Eiropadomes priekšsēdētāju Hermani Van Rompeju, aicinot noņemt ierobežotas pieejamības statusu jaunā līguma tekstam.
Informējot par jaunā starpvaldību līguma izstrādes sarunām, ārlietu ministrs atzīmēja, ka panākta vienošanās par līguma nosaukumu. Jaunais ES līgums, kas paredzēs, ka ES dalībvalstis tikai izņēmuma gadījumos nacionālos budžetus veido ar deficītu sauksies "Stabilitātes, koordinācijas un pārraudzības līgums ekonomikas un monetārajā savienībā".
No sarunu dienaskārtības noņemts jautājums par obligātu budžeta sabalansētības prasību iekļaušanas ES dalībvalstu konstitūcijās, darīja zināmu ministrs. Savukārt joprojām atvērts ir jautājums par ārpus eirozonas esošo ES dalībvalstu iespējām kā novērotājām piedalīties eirozonas samitos. Latvija līdz ar citām ārpus eirozonas esošajām valstīm iestājas, lai šādu novērotāja statusu varētu saņemt dalībvalstis, kuras būs ratificējušas līguma nosacījumus, pauda Rinkēvičs.
Jau ziņots, ka iepriekš noņemt jaunajam ES līgumam slepenības statusu aicināja opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība. ZZS pēc sarunas ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu viņa rosinātajā sarunu sērijā ar Saeimā pārstāvētajiem spēkiem par valstij svarīgajiem jautājumiem uzsvēra, ka pirms šo līguma ratificēšanas ir nepieciešama diskusija gan Saeimā, gan sabiedrībā. ZZS atbalsta ciešāku sadarbību ar ES, tomēr tādā gadījumā visi "jautājumi jāpieņem atbilstoši sabiedrības informētības līmenim".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
