EP deputātu skaits – 785
EP deputāti ievēlēti no 27 ES dalībvalstīm
Pilnvaru termiņš – pieci gadi
Vislielākais deputātu skaits no Vācijas – 99
Vismazākais deputātu skaits no Maltas – seši
Deputātu skaits no Latvijas - astoņi
12 sesijas notiek Strasbūrā
Sešas sesijas notiek Briselē
EP priekšsēdētājs
EP vada priekšsēdētājs, kuru ievēl uz divarpus gadiem jeb pusi no EP piecgades pilnvaru laika. Priekšsēdētājs pārstāv EP starptautiskajās attiecībās, sadarbībā ar citām Eiropas institūcijām un citās ārējās attiecībās. Tāpat priekšsēdētājs vada EP Priekšsēdētāju konferences un Prezidija darbu. Priekšsēdētājs arī ir atbildīgs par EP reglamenta ievērošanu un struktūrvienību juridiski saskaņota darba veikšanu.
EP priekšsēdētājs arī ir amatpersona, kas apstiprina budžetu un kopā ar Eiropas Padomes priekšsēdētāju, citus tiesību aktus. Priekšsēdētājam palīdz 14 priekšsēdētāja vietnieki.
EP deputāti
EP strādā 785 deputāti no visām ES dalībvalstīm. EP tos ievēl kopš 1979. gada. Deputātu vietu skaitu nosaka proporcionāli katras valsts iedzīvotāju skaitam, tomēr to nedrīkst būt mazāk par pieci un vairāk par 99. Kopumā EP deputātu darba laiks ir sadalīts starp trim vietām: Briseli, Strasbūru, kur notiek EP sesijas, kā arī vēlēšanu apgabalu – valsti, no kuras tie ievēlēti.
Piemēram, pašreizējā sasaukumā, kas 2009. gadā beigs darbu ES, visvairāk deputātu ir no Vācijas – 99, savukārt pa 78 deputātiem no pārējām Eiropas lielvalstīm – Francijas, Itālijas un Lielbritānijas. Visbeidzot, pa 54 deputātiem ir no Spānijas un Polijas. Toties vismazāk priekšstāvju EP ir sastopami no Maltas – pieci, tikai par vienu vairāk ir no Luksemburgas, Kipras un Igaunijas. Vēl septiņi ir no Slovēnijas, bet deviņi – no Latvijas. Vienīgajā no nepieminētajām Baltijas valstīm – Lietuvas – ir 14 deputāti.
Kopumā gan EP deputāti politiskajās grupās sadalās, nevis pēc valstiskās piederības, bet gan atkarībā no politisko uzskatu kopības. Pašreizējā sasaukumā visvairāk deputātu ir Eiropas Tautas partijas jeb Kristīgo demokrātu un Eiropas Demokrātu grupā – 288. Virs 200 – jeb 217 deputāti ir Sociāldemokrātu grupā, apaļš 100 deputātu ir Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā. Pārējo deputātu grupu locekļu skaits nepārsniedz 50. Kopumā EP darbojas septiņas deputātu grupas, kā arī 30 neatkarīgi deputāti.
Katrai grupai ir priekšsēdētājs, kam ir vietnieki. Atsevišķās grupās var būt arī citi „iekšējie amati”: piemēram, kāds no deputātiem var būt kasieris, vai lielākajās grupās var būt prezidijs, kurā virknei deputātu ir prezidija locekļa statuss.
Gandrīz puse Latvijas eiroparlamentāriešu strādā Nāciju Eiropas grupā, kur kopumā ir 44 deputāti. Turpat puse – 20 – šajā grupā strādājošo ir Polijas, bet vēl 13 Itālijas deputāti. Latviju šajā grupā pārstāv savulaik no TB/LNNK ievēlētie Roberts Zīle, Inese Vaidere, Ģirts Valdis Kristovskis un Guntars Krasts. „Tēvzemiešu” rindās gan ir palicis tikai Zīle, taču visi četri ir kandidātu vidū arī nākamajās EP vēlēšanās. Zīle savā grupā ir viens no priekšsēdētāja vietniekiem. Nāciju Eiropas grupa gan ir tikai ceturtā lielākā no pavisam septiņām eiroparlamentāriešu grupām.
Trīs deputāti ir Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo Demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupā. Tajā strādā partijas „Jaunais laiks” pārstāvji Aldis Kušķis un Liene Liepiņa, kā arī vienīgais Tautas partijas EP deputāts Rihards Pīks.
Visbeidzot, pa vienam priekšstāvim no Latvijas ir Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā – tur darbojas nu jau bijušais LPP/LC pārstāvis Georgs Andrejevs, kā arī Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā – apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” pārstāve Tatjana Ždanoka. Šī ir piektā lielākā grupa un tajā strādā 41 deputāts. Savas grupas priekšsēdētāja vietnieks ir arī Andrejevs.
Visi deputāti strādā komitejās. Līdzīgi kā Saeimā, tās specializējās kādā konkrētā jomā: ārlietās, ekonomikā un monetārajos jautājumos, reģionālajā attīstībā. Tiesa, to iedalījums ir plašāks nekā Saeimā, tāpēc to kopumā ir 22 un atsevišķas komitejas specializējas tādos jautājumos, kuru dēļ Latvijā īpašas grupas neveido. To vidū, ir starptautiskā tirdzniecība, iekšējais tirgus un patērētāju aizsardzība, sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība u.c.
Tāpat EP ir savas delegācijas, kas ir atbildīgas par ārējiem sakariem. Katra delegācija pievēršas kādam konkrētam pasaules reģionam vai kā atsevišķos gadījumos – attiecībām ar starptautisku organizāciju, šajā gadījumā, NATO un attiecībām ar Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm un Norvēģiju, Šveici un Īslandi – Eiropas valstīm, kas nav ES. Tomēr vairumā gadījumu, kā minēts, delegācijas pievēršas kādam konkrētam reģionam vai valstīm, kam ir vai nu būtiska ietekme globālajā politikā un ekonomikā, vai kuras ir ģeogrāfiski tuvas ES un ir eventuālas ES dalībvalstis. Tādējādi ES ir 34 delegācijas, kas sadarbojas ar Horvātiju, Turciju, Meksiku, Čīli, Indiju, Krieviju, Ukrainu, Moldovu, Irānu, Mašrika valstīm, Kanādu, Andu kopienu, NATO, Japānu, Centrālameriku, Austrāliju un Jaunzēlandi, Korejas pussalu utt.
Deputāti saņem tādas pašas algas kā viņu valstu nacionālo parlamentu deputāti. Piemēram, Latvijas eiroparlamentārieši saņem tikpat lielu atalgojumu, cik Saeimas deputāti. Tiesa, līdz ar jauno EP sasaukumu, EP deputātu nolikums paredz izlīdzināt algu atšķirības.
EP Prezidijs
EP vada EP prezidijs. Patlaban tajā ietilpst priekšsēdētājs, 14 vietnieki un seši kvestori. EP priekšsēdētājs ir Vācijas, kā arī Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas pārstāvis Hanss Gerts Poterings. Tieši Eiropas Tautas partijas un Vācijas pārstāvju attiecīgi EP politisko grupu un valstu vidū ir visvairāk – astoņi un trīs. Latvijas un Baltijas valstu pārstāvju prezidijā nav ievēlēti. Kopumā no jaunajām dalībvalstīm divi Polijā ievēlēti deputāti ir priekšsēdētāja vietnieki, bet viens no Ungārijas ieņem kvestora amatu.