EPA-AFI

Eiropas Savienība otrdien devusi signālu paplašināšanās sarunu pēdējā posma sākumam, norādot, ka līdz pat desmit kandidātvalstīm var cerēt uz uzņemšanu blokā līdz 2004.gadam. Vairāk nekā 1000 lappušu garajā ziņojumā teikts, ka ES paplašināšanas process stabili turpinās, par spīti globālajam ekonomikas attīstības tempu kritumam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Eiropas Komisija nākusi klajā ar ikgadējo ziņojumu par paplašināšanas procesā sasniegto progresu, kas ir izšķiroši svarīgs kandidātvalstīm, kuras cer pabeigt iestāšanās sarunas līdz 2002.gadam un kļūt par pilntiesīgām ES dalībvalstīm līdz 2004.gadam.

"Paplašināšana, ES vēsturiskais pienākums un komisijas politiskā prioritāte, ir sasniedzamā attālumā.. ceļš uz mūsu kontinenta mierīgu un demokrātisku apvienošanos ir atvērts," teikts Eiropas Komisijas prezidenta Romano Prodi paziņojumā. Ziņojumā arī sniegta katras kandidātvalsts sasniegumu sīka analīze.

ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens, iepazīstinot ar šo ziņojumu Eiroparlamentu Strasbūrā, atzinīgi izteicās par kandidātvalstu sasniegto progresu un apliecināja, ka vairākas no šīm valstīm noteikti tiks uzņemtas ES jau 2004.gadā. "Tas nav utopisks sapnis - tas ir reāls un izpildāms uzdevums," teica Ferhoigens.

Ziņojumā gan nav minēts, kuras kandidātvalstis tiks uzņemtas paplašināšanas pirmajā posmā, taču uzsvērts princips, ka katra kandidātvalsts tiek vērtēta strikti pēc tās konkrētajiem sasniegumiem. Šajā ziņojumā norādīts, ka Eiropas Komisija uzņemamās valstis nosauks nākamā gada ziņojumā.

"Ja šīs valstis veiksmīgi turpinās darbu, tad ar tām valstīm, kas būs izpildījušas iestāšanās kritērijus, sarunas par iestāšanos būtu jāpabeidz līdz 2002.gada beigām," teikts ziņojumā. Cenšoties kliedēt ES dalībvalstu bažas par paplašināšanās cenu, ziņojumā uzsvērts, ka pašreizējā ES budžetā, kas pieņemts līdz 2006.gadam, pietiks līdzekļu, lai segtu desmit kandidātvalstu uzņemšanas jeb "lielā sprādziena" izmaksas.

Komisija īpaši centusies uzsvērt, ka paplašināšanās process turpinās arī pēc 11.septembra terora aktiem Savienotajās Valstīs. Šie notikumi, teikts ziņojumā, norādījuši uz nepieciešamību ieviest ES miera, drošības un labklājības standartus visā Eiropas kontinentā.

Taču, par spīti kopumā optimistiskajam ziņojuma tonim, Ferhoigens atgādināja, ka kandidātvalstīm vēl ir daudz darāmā, lai šo valstu administratīvās un tiesu sistēmas atbilstu ES standartiem, kas garantētu jauno likumu pienācīgu izpildīšanu.

Komisija ziņojumā raksta, ka izstrādās plānu, atbilstoši kuram ES eksperti palīdzēs kandidātvalstīm administratīvajā jomā. 2002.gadā šādai palīdzībai piešķirts aptuveni viens miljards eiro (560 miljoni latu).

Ziņojumā atzīts, ka desmit visveiksmīgāk progresējušās kandidātvalstis - Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija, Ungārija, Čehija, Slovākija, Slovēnija, Kipra un Malta - ir valstis ar funkcionējošu tirgus ekonomiku. Pēc ziņojumā teiktā, Bulgārija ir nonākusi tuvu tirgus ekonomikai, savukārt Rumānija vēl nav sasniegusi šos standartus.

Tiek plānots, ka Bulgāriju un Rumāniju ES varētu uzņemt ne ātrāk kā 2006.gadā. Ar Turciju vēl nav sāktas iestāšanās sarunas, jo bažas joprojām rada cilvēktiesību ievērošana šajā valstī. Par galveno izaicinājumu Latvijai progresa ziņojumā nosaukta valsts administrācijas sagatavošana atbilstoši ES prasībām.

Latvijas problēma – administrācijas reforma

Ziņojumā par Latviju kopumā dots pozitīvs novērtējums, par vienu no lielākajiem izaicinājumiem nosaucot valsts administrācijas sagatavošanu atbilstoši dalībai Eiropas Savienībā, BNS informēja Ārlietu ministrijā.

EK ziņojumā norādīts, ka nepieciešams pabeigt administrācijas reformu, attīstot stabilu civildienestu. Tas ietver civildienesta atalgojuma reformu. Likumdošanas ieviešanai izveidotās institūcijas nepieciešams nodrošināt ar adekvātu finansējumu. EK norāda, ka iekšlietās un tieslietās panākts progress datu aizsardzībā, vīzu politikā un robežkontrolē, kā arī Šengenas rīcības plāna pieņemšanā.

Uzsvērts, ka jāturpina tiesu sistēmas reforma. Uzmanība jāpievērš likumdošanas pilnveidošanai, tiesu procesu paātrināšanai un pirmsieslodzījuma jautājumu atrisināšanai. Jāturpina ieviest pasākumus cīņai pret korupciju. Jāpabeidz likumdošanas pārņemšana migrācijas un patvērumu meklētāju jomā. Robežkontroles kapacitātes un infrastruktūras paaugstināšana jāsaglabā kā prioritāte. Jāturpina cīņa ar organizēto noziedzību, narkotiku pārvadāšanu, naudas izsaimniekošanu, krāpšanu un korupciju.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form