EK aprēķina Latvijai vēl lielākus pārtikas virsnormas krājumus

Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) precizētajiem aprēķiniem Latvijā ir veidoti lielāki pārtikas virsnormas krājumi, nekā iepriekš aprēķināts, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, ar kuru otrdien tika iepazīstināts Ministru kabinets (MK).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
EK precizētie aprēķini liecina, ka Latvijā ir uzkrāts vairāk piena produktu, kā arī ķiploki un nesaldēta apelsīnu sula. Patlaban tiek apkopota un precizēta statistiskā informācija, pamatojoties uz kuru tiks aprēķināti un noteikti galīgie krājumu daudzumi, skaidro ZM.

Kā norāda ministrijas speciālisti, EK sanāksmē jūlija sākumā informēja dalībvalstis par aprēķinātajiem sākotnējiem lauksaimniecības produktu liekajiem krājumiem, kas veidoti līdz 2004.gada 1.maijam. Latvijai soda maksājums par aprēķināto 19 produktu krājumiem veidoja 15,1 miljonu eiro (10,61 miljons latu).

Otrdien valdības sēdē Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) pauda neapmierinātību ar to, kā tiek risināts uzkrājumu jautājums. Viņš norādīja, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir veicis ievērojamu darbu, apsekojot iespējamos lieko krājumu uzglabātājus, bet tagad nav skaidrs, kas notiks ar šo darbu.

Premjeram ir bažas, ka notiek "darbība darbības pēc" un beigās vēl Latvija "saņems rēķinu par vairākiem miljoniem, ko atvilks no zemnieku naudām".

Ministru prezidentam nav skaidrs, vai tiks sodīti arī mazumtirgotāji, kuriem konstatēti uzkrājumi dažu simtu kilogramu apmērā, un ražotāji, kas uzkrājuši pašu ražojumus. Kalvītis nodēvēja par absurdu pārtikas virsnormas krājumu meklēšanu veikalos.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) sacīja, ka tiek sodīti tie uzņēmumi, kas noteiktajā laikā nav deklarējuši krājumus un kurus vēlāk atklāja VID. Ja krājumi ir objektīvi, par tiem uzņēmumiem nevarēs piemērot sodus EK sankciju gadījumā.

Savukārt attiecībā uz vairākiem produktiem varētu tikt pieņemts lēmums "nemeklēt vainīgo", jo zaudējumi šādā procesā būs lielāki nekā iespējamie ieguvumi.

Kalvītis uzskata, ka situācija ir ļoti sarežģīta, un pauda cerību, ka ZM ar to tiks galā. Viņš pauda izbrīnu, kādēļ šis jautājums "tik tālu ir aizgājis".

ZM un EK ekspertu pirmo oficiālo konsultāciju laikā 2005.gada 12.septembrī, salīdzinot EK aprēķinātos lieko krājumu apjomus ar ZM aprēķinātajiem pēc EK metodoloģijas, tika konstatētas būtiskas atšķirības.

Tādēļ pērn 29.novembrī notika ZM un EK ekspertu tehniskās konsultācijas par statistisko informāciju, gaļas produktu sektoru nomenklatūras līnijām, kas izmantotas dzīvnieku izcelsmes produktu sākotnējo lieko krājumu aprēķinos, un par aprēķinu metodoloģiju.

Sākotnējo lieko krājumu aprēķinos EK izmantojusi Latvijas iesniegtos datus par piena produktu ražošanas apjomiem, bet par gaļas produktiem izmantoti EK statistikas informācijas avoti. Lielas atšķirības netika konstatētas.

Savukārt tehnisko konsultāciju laikā tika konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz importa un eksporta statistikas datiem. Viens no iespējamajiem atšķirību iemesliem varētu būt atšķirīgie datu avoti un izmantoto datu apkopošanas metodoloģija, norāda ZM speciālisti.

Pēc EK informācijas, sākotnējo lieko krājumu aprēķinos izmantojami importa dati, kuros ieskaitīti tikai produkti, kas deklarēti patēriņam Latvijā. Savukārt attiecībā uz eksporta datiem, tajos ieskaitāmi tikai produkti, kas izvesti realizēšanai ārvalstīs.

ZM datu apkopošanā izmantoja "Eurostat" internetā pieejamo ārējās tirdzniecības datubāzi "Comext", kurā nav iespējams iegūt informāciju atsevišķi par dažādiem importa un eksporta režīmiem - muitas procedūru veidiem. Savukārt EK ir izmantojusi "Eurostat" datubāzi, kas pieejama EK iekšējā datu tīklā.

Attiecībā uz gaļas sektora produktiem puses vienojās, ka jāpārskata un jāaktualizē produktu nomenklatūra, kas izmantojama ražošanas un patēriņa bilanču izstrādē. Tāpat ir jāpārskata metodes produktu ražošanas kalendāro gadu datu pielāgošanai periodiem no 1.maija līdz 30.aprīlim.

Attiecībā uz piena produktiem ZM un EK eksperti konstatēja būtiskas atšķirības ārējās tirdzniecības datos. Puses vienojās par turpmāku datu precizēšanu, lai vienotos par statistikas datiem, kas izmantojami produktu bilanču sagatavošanā un lieko krājumu aprēķināšanā.

EK pērn 13.decembra sanāksmē iesniedza dalībvalstīm informāciju par tās precizētajiem sākotnējiem lauksaimniecības produktu lieko krājumu daudzumiem kilogramos 2004.gada 1.maijā. EK precizējusi lauksaimniecības produktu krājumu apjomus, pamatojoties uz "Eurostat" aktualizēto statistikas informāciju.

Izņēmums precizēto sākotnējo lauksaimniecības produktu lieko krājumu sarakstā bija gaļas produkti, par kuriem EK datu precizēšanu vēl nebija pabeigusi, piebilst ZM pārstāvji.

Savukārt pēc importa un eksporta statistikas datu aktualizēšanas EK sākotnēji aprēķinātie lauksaimniecības produktu lieko krājumu apjomi auguši sieram - no sākotnējām 1406 tonnām līdz 1487 tonnām, sviestam - no 379 tonnām līdz 539 tonnām, sviesta eļļām - no 66 tonnām līdz 78 tonnām, pilnpiena pulverim - no tonnas līdz 15 tonnām.

Būtiski palielināti sākotnējie lieko krājumu daudzumi nesaldētai apelsīnu sulai - no sākotnējām 516 tonnām līdz 1034 tonnām, kā arī ķiplokiem - no 197 tonnām līdz 797 tonnām. Nav zināms, kāda veida statistikas dati precizēti, jo nav pieejami pirmo aprēķinu statistikas dati, atzīst ministrijas speciālisti.

Ir arī tādi produkti, kuru krājumi, salīdzinot ar sākotnējiem aprēķiniem, ir mazinājušies. Piemēram, vājpiena pulvera un vīnogu sulas krājumi ir samazināti par tonnu un ir attiecīgi 268 tonnas un 612 tonnas. Saldētas apelsīnu sulas krājumi ir samazināti par 71 tonnu - līdz 374 tonnām.

Lielākie Latvijai aprēķinātie pārtikas virsnormas krājumi nav precizēti. Cūkgaļa Latvijā pirms 2004.gada 1.maija, pēc EK aplēsēm, ir uzkrāta 14 484 tonnu apmērā, mājputnu gaļa - 9000 tonnu, bet liellopu gaļa - 1772 tonnas.

Pēc ZM pārstāvju teiktā, EK mērķis joprojām ir vienoties ar jaunajām dalībvalstīm par īstajiem statistikas datiem, uz kuru pamata pieņemami turpmākie lēmumi. Tādēļ EK Tirdzniecības mehānismu vadības komiteja sanāksmē pērn 13.decembrī aicināja jaunās dalībvalstis pārskatīt un precizēt statistikas datus.

EK aicināja dalībvalstis konsultēties ar nacionālajiem statistikas birojiem par nepieciešamību pieprasīt "Eurostat" aktualizēt dalībvalstu datus par gadu pirms pievienošanās ES vai iesniegt EK oficiāli apstiprinātu nacionālo statistikas biroju informāciju par aktualizētajiem datiem.

Attiecīgā informācija jāiesniedz EK līdz 2006.gada februāra beigām, lai varētu pabeigt lieko krājumu izvērtēšanu, apkopojot un precizējot statistisko informāciju.

Runājot par krājumu turētāju identificēšanu un kontroli, ZM speciālisti norāda, ka VID no 2004.gada 1.jūlija līdz 2005.gada 28.decembrim veicis 13 nodokļu auditus, lai pārbaudītu lauksaimniecības produkcijas deklarēšanas pareizību, un 157 tematiskās pārbaudes.

Pārbaudēs 15 gadījumos par lauksamniecības produktu krājumu deklarācijas neiesniegšanu aprēķināta soda nauda 4750 latu apmērā. 60 gadījumos konstatēti citi administratīvie pārkāpumi, par kuriem piemērots administratīvais sods 2375 latu apmērā.

2005.gada 29.decembrī 220 nodokļu maksātāji iesnieguši 889 lauksaimniecības produktu krājumu deklarācijas. VID, 2005.gadā veicot kontroles pasākumus, identificēja 28 nodokļu maksātājus, kuri 2004.gada 1.maijā nebija deklarējuši lauksaimniecības produktu krājumus. 26 lauksaimniecības produktu krājumu īpašnieki papildus ir iesnieguši 119 produktu krājumu deklarācijas.

45 gadījumos iesniegti pieprasījumi ZM izvērtēt deklarāciju iesniedzēju norādīto objektīvo krājumu veidošanās apstākļu pamatotību. ZM 11 gadījumos atzinusi, ka deklarācijas iesniedzēja norādītie objektīvie krājumu veidošanās apstākļi ir pamatoti. 34 uzņēmumu produktu krājumu deklarācijas atrodas izvērtēšanas procesā.

Valdība pieņēma zināšanai ZM iesniegto informatīvo ziņojumu un uzdeva tai turpināt sarunas ar EK par lauksaimniecības produktu lieko krājumu samazināšanu.

Savukārt VID ir uzdots turpināt identificēt personas, kuras ir iespējamās lieko krājumu turētājas, kā arī personas, kuras nav atbilstoši likumā "Par lauksaimniecības produktu krājumu deklarēšanu un maksājumu piemērošanu liekajiem krājumiem saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai" noteiktajai kārtībai deklarējušas lauksaimniecības produktu krājumus.

ZM kopīgi ar Finanšu ministriju līdz 2006.gada 15.maijam ir jāiesniedz MK informācija par risinājuma gaitu jautājumā par pārtikas produktu krājumiem.

Roze valdības sēdē pieļāva iespēju, ka EK sākotnējais uzstādījums tikt skaidrībā par krājumiem līdz maijam varētu nepiepildīties.

Viņš arī informēja, ka VID ir sācis piestādīt soda naudas uzņēmumiem, kas veidojuši liekos cukura krājumus. Konkrētas firmas viņš nevarēja nosaukt, taču tās esot zināmas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form