Pat gadījumā, ja, izmantojot jauno ES pilsoņu iniciatīvu, kas stāsies spēkā 1.aprīlī, izdotos savākt vienu miljonu Eiropas Savienības pilsoņu parakstu par oficiālās ES valodas statusa piešķiršanu vairākām mazākumtautību valodām, tostarp krievu valodai, tās nekādu statusu tomēr neiegūtu, jo šis jautājums nav Eiropas Komisijas (EK), bet dalībvalstu kompetencē, skaidro Eiropas Komisija.
EK pārstāvniecība Latvijā informē, ka 1.aprīlī ES pilsoņi patiešām varēs uzsākt parakstu vākšanu, lai uzdotu Eiropas Komisijai risināt sev aktuālas problēmas, taču tas attieksies tikai uz jautājumiem, kas ir EK pārziņā. Citiem vārdiem – EK pēc pilsoņu iesnieguma jaunus noteikumus varēs rosināt tikai savu pilnvaru robežās. Ne dalībvalstu, ne ES oficiālo valodu noteikšana nav EK ziņā.
Komisija skaidro, ka par oficiālu ES valodu var kļūt tikai valoda, kam šāds statuss jau ir kādā no dalībvalstīm, ja to ierosina attiecīgās valsts valdība un ja tam piekrīt visas pārējās dalībvalstis. Pašlaik ir 23 šādu valodu: angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru.
Papildus oficiālajām valodām ES ir vairāk nekā 60 vietējo reģionālo vai mazākumtautību valodu kopienu, kurās regulāri runā 40 miljoni cilvēku. Attiecīgā valsts var lūgt ļaut šīs valodas lietot saziņā ar ES institūcijām – arī šajā gadījumā ir nepieciešama visu ES valstu valdību piekrišana un valstij jāuzņemas visi izdevumi, ieskaitot tulkošanu. Šāds statuss pašlaik ir piecām reģionālajām valodām – galīciešu, katalāņu un basku Spānijā, gēlu (Skotijā) un velsiešu Lielbritānijā.
EK uzsver - lai krievu valoda iegūtu jebkādu statusu Eiropas Savienībā, tas vispirms jāiegūst kādā no dalībvalstīm. Ne Eiropas Komisija, ne kāda cita no ES iestādēm nevar – pat tad, ja tiktu savākts miljons parakstu - "no augšas" noteikt, kāda valoda lietojama Latvijā vai jebkurā citā ES valstī.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) partija Eiropas brīvā alianse (EBA) pagājušajā nedēļā atbalstījusi Latvijas eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas (PCTVL) priekšlikumu sākt parakstu vākšanu visā Eiropā, lai pieprasītu oficiālo statusu ES mazākumtautību valodām, tai skaitā krievu valodai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
