Ierosinājumi ietver stingrāku pārrobežu izmeklēšanu un minimālo sodu, tostarp ieslodzījuma, noteikšanu par nopietnākajiem viltošanas nodarījumiem. Priekšlikumi dos arī iespēju analizēt konfiscētos viltojumus tiesvedības laikā, lai atklātu citas apgrozībā esošas viltotas eiro banknotes vai monētas.
"Eiropas iedzīvotāji un uzņēmumi uzticas banknošu un monētu autentiskumam. Taču šī uzticēšanās nav pašsaprotama. Eiro ir pasaulē otrā nozīmīgākā valūta, un mēs veiksim visus vajadzīgos pasākumus, lai tas vairs nebūtu noziedznieku darbības mērķis. [Otrdienas] priekšlikums mums ļauj pastiprināt cīņu pret viltotu valūtu ar preventīvām kriminālsankcijām un efektīvākiem izmeklēšanas pasākumiem.
Valūtas viltošana, ar ko nodarbojas organizētās noziedzības grupējumi, grauj sabiedrības uzticību valūtai, un tās smagās sekas izjūt gan valdības un uzņēmumi, gan privātpersonas. Tie, kas ir atbildīgi par šiem noziegumiem, nedrīkst palikt nesodīti - ir pienācis laiks darīt galu regulējuma nepilnībām, lai novērstu viltošanu visā Eiropas Savienībā," paziņoja Eiropas Savienības (ES) tieslietu komisāre Vivjena Redinga.
Savukārt ES nodokļu komisārs Aļģirds Šemeta sacīja: "Eiro ir viens no vērtīgākajiem Eiropas Savienības ieguvumiem. Taču, ja mēs kopīgi necīnīsimies, lai to aizsargātu, to nedarīs arī neviens cits. Valūta, kas ir kopīga 17 valstīm un 330 miljoniem cilvēku, ir pievilcīgs mērķis noziedzniekiem. Mums ir jārīkojas tā, lai noziedzība neatmaksātos. Saskaņotāka pieeja sankciju jautājumā un labāka pārrobežu sadarbība palīdzēs mums bargi vērsties pret naudas viltošanu."
EK ierosinātā direktīva uzliks dalībvalstīm par pienākumu ieviest efektīvus izmeklēšanas instrumentus naudas viltošanas gadījumu atklāšanai, kas būtu līdzvērtīgi tiem, kurus izmanto, lai apkarotu organizēto noziedzību vai citus smagus noziegumus. Komisija ierosina ieviest minimālo sodu - brīvības atņemšanu vismaz uz sešiem mēnešiem par nopietniem viltotas naudas izgatavošanas un izplatīšanas gadījumiem. Un maksimālo sodu - brīvības atņemšanu vismaz uz astoņiem gadiem par izplatīšanas nodarījumu, kā tas ir jau tagad par izgatavošanas nodarījumu. Tas stiprinās eiro aizsardzību ar efektīvāku noziedzības novēršanu visā Savienībā un sadarbības uzlabošanu starp tiesu iestādēm, lai palīdzētu aizturēt krāpniekus.
Visbeidzot, ar direktīvu tiks noteikts pienākums dalībvalstīm nodrošināt valsts analīzes centriem un monētu valsts analīzes centriem arī iespēju pārbaudīt eiro viltojumus tiesvedības laikā, lai varētu atklāt citus apgrozībā esošus viltotus eiro.
Kopumā visā pasaulē apgrozībā esošo eiro banknošu vērtība ir aptuveni 913 miljardi, savukārt monētu vērtība - aptuveni 16 miljardi.
Eiro un citas valūtas joprojām apdraud organizētās noziedzības grupējumi, kas nodarbojas ar naudas viltošanu. Kopš eiro ieviešanas 2002.gadā tā viltošana ir izraisījusi finansiālus zaudējumus, kuru kopsumma ir vismaz 500 miljoni eiro. Šo situāciju raksturo liela daudzuma viltotu eiro banknošu un monētu konfiskācija un nelegālo monētu kaltuvju un banknošu spiestuvju likvidēšana katru gadu Eiropas Savienībā un ārpus tās. Tas liecina, ka pašreizējie pasākumi pret viltošanu ir nepietiekami, un tāpēc ir jāuzlabo eiro aizsardzība Eiropas līmenī. 2012.gada otrajā pusgadā no apgrozības tika izņemti 280 000 viltotu eiro banknošu.
Jaunākie Eiropas Centrālās bankas dati liecina, ka visvairāk tiek viltotas 20 un 50 eiro nominālvērtības banknotes. Lielākā daļa - 97,5% - no viltojumiem, kas tika atklāti 2012.gada otrajā pusē, tika atrasti eirozonas valstīs, un tikai aptuveni 2% - ES dalībvalstīs, kuras nav eirozonā, un 0,5% - citos pasaules reģionos.
