"Prezidents un komisārs jau parlamentā teica, ka nav iemesla principā apšaubīt Zviedrijas darba attiecību sistēmu. Otrkārt, tai jādarbojas veidā, kas respektē ES likumos noteiktās brīvības, un EK ir pārliecināta, ka ir iespējams samierināt šīs lietas," šādu komentāru laikrakstam sniedzis EK runasvīrs Johaness Laitenbergers.
Ja oficiāli apstiprināsies ziņas par Zviedrijai labvēlīgo lēmumu, tas Latvijai būs sāpīgs trieciens, jo tā cerēja uz EK palīdzību cīņā par savu iedzīvotāju tiesībām brīvi sniegt pakalpojumus citur ES, uzsver laikraksts. EK arī izrādīsies radikāli mainījusi savu viedokli, jo tirgus komisārs Čārlijs Makrīvijs pērn publiski solījās strīdā aizstāvēt Latviju.
Tiek izteikti minējumi, ka "Laval" lieta kritusi par upuri lielākā cīņā - EK prezidenta vēlmē panākt pakalpojumu direktīvas pieņemšanu, tādēļ nespējot spert nevienu soli, ko varētu iztulkot par labu sociālo standartu vājināšanai, raksta "Diena".
Tikmēr Zviedrijas darba lietu ministrs Hānss Kārlsons atzinis, ka Zviedrijā var izcelties skaļi protesti un darba kārtībā var tikt izvirzīta prasība izstāties no ES, ja Eiropas Kopienu tiesa lems par labu "Laval".
Arī Zviedrijas valdība pirmdien EK tiesai iesniegusi savu nostāju par "Laval" konfliktu ar Zviedrijas celtnieku arodbiedrību, paužot atbalstu arodbiedrībai.
"Daudzi referendumā par iestāšanos ES balsoja pozitīvi tikai tāpēc, ka ES ļāva saglabāt īpašo Zviedrijai raksturīgo darba tirgus modeli," teicis Kārlsons.
Savukārt Zviedrijas premjers Jērans Pēršons ir pārliecināts, kas tiesas iznākums būs Zviedrijai pozitīvs, jo "viss cits būtu liels skandāls". Pēršons mēģinājis noklusināt diskusiju par iespējamo izstāšanos no ES, sakot: "Par šo jautājumu valdības līmenī oficiāli mēs neesam runājuši."
Zviedrijas Kristīgo demokrātu partijas pārstāvis Matss Odels paudis viedokli, ka darba lietu ministra izteikumi ir draudi ES tiesai. "Valdība nenoliedz, ka Zviedrija varētu atteikties no dalības ES, ja zviedru arodbiedrība "Byggnads" šajā strīdā zaudēs. Tā ir draudēšana ES, iesniedzot savu vērtējumu EK tiesai."
Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks, laikrakstam komentējot Zviedrijā uzvirmojušo diskusiju, atzinis, ka spekulācijas par "Laval" lietu pirms tiesas sprieduma jau bijušas gaidāmas. "Taču es nedomāju, ka tiesa ir tik nekompetenta, lai ietekmētos no šādām politiskām diskusijām," sacījis ministrs.
Viņš arī akcentē medaļas otru pusi - ja Zviedrijas arodbiedrība uzvarētu prāvā, to kā negatīvu attīstības soli varētu novērtēt citas ES valstu sabiedrības, piemēram, Latvija. Savukārt politoloģe Žaneta Ozoliņa "Dienai" uzsvērusi, ka debates ES kopumā liecina par lielu atbalstu Latvijai, kas arī radot bažas Zviedrijas sabiedrībai un politiķiem.
Savu viedokli Eiropas Kopienu tiesai par Vaksholmas konflikta lietu drīkst sniegt arī citu ES valstu valdības. Zviedrija pašlaik cer uz atbalstu no Francijas, Austrijas, Dānijas, Somijas un Eiropas ekonomiskās zonas valsts Norvēģijas valdības. Pirmās Eiropas Kopienu tiesas pārrunas notiks rudenī, tiesas vērtējums gaidāms 2007.gada pavasarī.