Janvāra nogalē EK Bulgārijai, Latvijai un Slovēnijai lūdza steidzami risināt ieilgušo gaisa kvalitātes problēmu, "kuras dēļ ik gadu iet bojā vairāk iedzīvotāju nekā ceļu satiksmes negadījumos". Dalībvalstīm jāsniedz rīcības plāns problēmas risināšanai, pretējā gadījumā EK vērsīsies tiesā, un, iespējamās tiesvedības iznākums var būt simtu tūkstošu latu soda nauda.
Problēmas ar piesārņojumu rada sīkas daļiņas, dēvētas par PM10, kas var izraisīt elpošanas sistēmas traucējumus, plaušu vēzi un pāragru nāvi. Līdzīga prasība nodrošināt gaisa kvalitāti no EK izteikta arī 2011.gadā.
Gaisa kvalitātes atbilstību ES prasībām Latvija uzrauga divās zonās – Rīgā un pārējā Latvijā. Ja kādā no zonām prasības nav ievērotas, Eiropas Komisija uzskata, ka valstī nav nodrošināta laba gaisa kvalitāte.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā portālam "Delfi" uzsver, ka Latvija neizpilda gaisa kvalitātes prasības tieši Rīgā, ielās ar intensīvu transporta satiksmi - Kr.Valdemāra un Brīvības ielā, kur izvietotas gaisa monitoringa stacijas.
Savukārt domes Mājokļu un vides departamenta pārstāvis Askolds Kļaviņš portālam "Delfi" skaidro, ka pašvaldības gaisa monitoringa stacijas atrodas vietās, kur gaisa kvalitāte objektīvu iemeslu dēļ ir vissliktākā. Stacijas atrodas vietās ar blīvu 5-6 stāvu apbūvi abās ielas pusēs, un tieši šādās vietās, kā arī uz maģistrālajām ielām un tiltiem, veidojas lielākā PM10 daļiņu koncentrācija, īpaši sastrēgumstundās. Kopš 2007. līdz 2011.gadam Rīga regulāri pārsniedza "piesārņojuma" dienu limitu – ES normatīvi atļauj PM10 koncentrācijas normu pārsniegt ne vairāk kā 35 dienas gadā.
Daļiņu PM10 dienas robežlieluma pārsniegumu skaits no 2007.-2012.gadam. 
RD Mājokļu un vides departaments skaidro, ka Rīgā pēdējos gados izdodas ievērot PM10 gada vidējo koncentrāciju, bet ne "piesārņojuma dienu" normu, taču tendence ir pozitīva – dienu skaits, kurās pārsniegts diennakts robežlielums, samazinās. Saskaņā ar ES direktīvu valstīm, kurās ir problēmas ar gaisa kvalitāti, jāizstrādā programma to uzlabošanai, un Latvijai šis pienākums ir deleģēts pašvaldībai sadarbībā ar VARAM, un 2011.gada vasarā šāda programma arī akceptēta, norāda Kļaviņš.
Tagad, saņemot atkārtotus pārmetumus no EK, VARAM portālam "Delfi" vien pauda, ka netīrais gaiss konstatēts galvenokārt Rīgā, tāpēc šobrīd "galvenais uzdevums - Rīgas domei ir jānodrošina Rīcības programmas [gaisa kvalitātes uzlabošanai Rīgas aglomerācijā 2010. - 2015.gadam"] atbilstoša aktualizācija, atvēlot tajā iekļauto pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu, kā arī nosakot atbildību un rīcību programmas izpildes kontrolei".
Kļaviņš atzīst, ka pilsētas centrā PM10 daļiņu piesārņojumu galvenokārt rada transportlīdzekļi, tāpēc svarīgākais ir nodrošināt efektīvu ielu uzkopšanu un sastrēgumu novēršanu, satiksmes plūsmu optimizāciju un transportlīdzekļu skaita samazināšanu pilsētas centrā, kas nav viņa pārstāvētā departamenta kompetence.
Savukārt Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) neuzskata, ka pēc EK ziņojuma par gaisa kvalitātes pārkāpumiem būtu noticis kaut kas ārkārtējs vai vienreizējs un tagad būtu "jākaisa pelni uz galvas", portālu "Delfi" informēja vicemēra padomnieks Mareks Gailītis.
Ameriks atgādina, ka līdzīgus EK pārmetumus par gaisa kvalitāti ir saņēmušas vēl 17 ES valstis, tai skaitā Vācija, Francija, Itālija, Beļģija, Zviedrija u.c. "Rīga ir atzīta par vienu no zaļākajām galvaspilsētām Eiropā un dome ir ieguldījusi un turpinās ieguldīt līdzekļus pilsētas parku sakārtošanā un jaunu parku izveidē, lai uzlabotu rīdzinieku dzīves kvalitāti," norāda Ameriks.
Savukārt par nepieciešamību mainīt pilsētas gaisa tīrības plānus, vicemērs lakoniski pauž, ka "pašlaik notiek darbs pie rīcības plāna aktualizēšanas un papildināšanas, ņemot vērā Latvijas un Eiropas atbildīgo institūciju ieteikumus, kā arī izskatot finansiālās iespējas un reālās vajadzības".
Tikmēr Saeimas Vides apakškomisija nolēmusi sūtīt vēstuli Rīgas mēram Nilam Ušakovam (SC) ar aicinājumu steidzami reorganizēt Rīgas domes vides pārvaldības struktūru, izveidot darba grupu gaisa kvalitātes uzlabošanas programmas īstenošanas uzraudzībai un sagatavot operatīvo darbību plānu gaisa kvalitātes uzlabošanai galvaspilsētas centrā, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienests.
"Lai novērstu potenciālās finanšu sankcijas pret Latviju vairāku simtu tūkstošu latu apjomā, līdz marta beigām Latvijai ir jāsniedz atbilde Eiropas Komisijai par progresu pārkāpuma novēršanā, tāpēc Rīgas domes rīcībai ir jābūt steidzamai un jāpanāk progress problēmas risināšanā," uzsver Vides apakškomisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums. Kudums pauž, ka "Rīgas domes nepārdomātas reorganizācijas rezultātā ir likvidēts Vides departaments, un tādējādi vides jautājumi atstāti novārtā".
VARAM jau vairakkārt vērsusies RD, taču nav saņēmusi informāciju par Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2011.-2015.gadam īstenošanu, Saeimas komisijas sēdē sacīja VARAM pārstāvis. Tāpat VARAM aicinājusi RD pārskatīt šo programmu, tomēr rīcība nav sekojusi.
Savukārt RD pārstāve sēdē informēja, ka jau šobrīd RD notiek reorganizācija, kuru plānots pabeigt martā, un nekavējoties uzsākt Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas īstenošanu.
Piektdien plānota VARAM un RD tikšanās, lai runātu par šiem jautājumiem.
