Foto: F64

Minimālas sankcijas pret nodokļu noziegumiem, pārrobežu nodokļu identifikācijas numurs, ES nodokļu maksātāja harta un stingrāki pasākumi pret "nodokļu paradīzēm". Tās ir tikai dažas idejas, ar kurām Eiropas Komisija (EK) trešdien nāca klajā savā paziņojumā par triju līmeņu pieeju, kuras mērķis ir novērst nodokļu nemaksāšanu un krāpšanu.

EK analizējusi veidus, kā pastiprināt pašreizējos pasākumus un radīt jaunas iespējas, lai novērstu nodokļu krāpšanu un nemaksāšanu Eiropā.

"Lai nebūtu nekādu ilūziju, ļaunprātīgi nodokļu nemaksātāji zog no parastu pilsoņu kabatām un liedz dalībvalstīm tik ļoti nepieciešamo ieņēmumu. Ja mēs vēlamies taisnīgu un efektīvu nodokļu sistēmu, tad mums ir jāizskauž šī darbība. Ja mēs spēlēsim kā komanda, ar kopēju stratēģiju, mēs varam sakaut krāpniekus un ļaunprātīgus nemaksātājus un atgūt milzīgas naudas summas," skaidrojis nodokļu, muitas un krāpšanas apkarošanas un revīzijas komisārs Aļģirds Šemeta.

Izstrādātās pieejas valsts līmenis paredz, ka dalībvalstīm būtu jākoncentrējas uz administratīvajām spējām iekasēt nodokļus. Komisija stingri uzraudzīs dalībvalstu progresu attiecīgajā jomā, vienlaikus sniedzot arī tehnisku palīdzību brīžos, kad tas būs nepieciešams. Savukārt ES līmenis nosaka, ka nodokļu nemaksāšanas cīņa Eiropas līmenī ir izrādījusies efektīva.

Pateicoties ES Uzkrājumu direktīvai dalībvalstis ir spējīgas apmainīties ar informāciju par nerezidentu nodokļu maksātāju summu līdz 20 miljardiem eiro (14 miljardiem latu), tāpēc šobrīd uzdevums ir palielināt sadarbību un stiprināt kopīgus instrumentus. Kā jaunās idejas ir iesniegtas pārrobežu nodokļu identifikācijas numurs, ātras reakcijas mehānisms PVN krāpšanas gadījumos un minimāli ES noteikumi un sankcijas par krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu.

Trešais, starptautiskais līmenis paredz, lai cīņa pret nodokļu nemaksāšanu būtu patiesi efektīva, starptautiskajiem partneriem ir jāpiemēro labas pārvaldības standarti, kas līdzvērtīgi ES, kā arī nosakot stingrākus noguldījumu līgumus ar galvenajām kaimiņvalstīm. Tāpat īsi pirms 2012. gada beigām Komisija izklāstīs "burkāns un nūja" pieeju, lai risinātu "nodokļu paradīžu" jautājumu un vērstos pret agresīviem nodokļu plānotājiem.

Tiek lēsts, ka ēnu ekonomikas apjoms veido gandrīz vidēji vienu piekto daļu no IKP visās dalībvalstīs, kas ir gandrīz divi triljoni eiro. Ņemot vērā globalizācijas ekonomikas un tehnoloģiju attīstību, ir skaidrs, ka nacionālā līmeņa centieni, lai pārvarētu šo problēmu, nestrādās.

2012.gada martā Eiropadome un dalībvalstis lūdza Komisiju steidzami izstrādāt konkrētus veidus, kā uzlabot cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp attiecībā uz trešajām valstīm, un sniegt ziņojumu līdz 2012.gada jūnijam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!