Eiropas Komisija (EK) spērusi nākamo soli pārkāpumu procedūrā un brīdinājusi Latviju un 11 citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis saistībā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas neieviešanu un nolēmusi nosūtīt Latvijai argumentētu atzinumu ar iemesliem, kāpēc tā uzskata, ka šajā gadījuma pārkāptas ES tiesības, aģentūru LETA informēja EK Pārstāvniecības Latvijā pārstāvis Jānis Krastiņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijai tagad ir divi mēneši laika, lai informētu EK par pilnīgu direktīvas ieviešanu. Ja tas netiks izdarīts, EK var vērsties ES tiesā.

Eiropas Komisija ir pieprasījusi 12 dalībvalstīm (Austrija, Kipra, Igaunija, Grieķija, Somija, Ungārija, Lietuva, Luksemburga, Latvija, Polija, Portugāle un Slovēnija), steidzami pieņemt savas valsts elektroniskās apraides likumdošanu, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu (AVMS) direktīvas prasībām.

AVMS direktīva rada vienotus ES elektroniskās apraides noteikumus par pakalpojumu izmantošanu, piemēram, TV, interneta, video un mobilās TV pakalpojumu, lai nodrošinātu Eiropas TV skatītāju labāku tiesisko aizsardzību. Dalībvalstīm bija jāīsteno šīs direktīvas prasības, izdarot grozījumus savos tiesību aktos līdz 2009.gada 19.decembrim.

Līdz 2009.gada 19.decembrim tikai trīs valstis (Beļģija, Rumānija un Slovākija) bija informējušas EK par pilnīgu direktīvas īstenošanu. 2010.gada janvārī EK veica pirmo posmu pārkāpuma procedūrā - nosūtīja oficiālus informācijas pieprasījumus 23 dalībvalstīm par direktīvas ieviešanu. Līdz šim brīdim 11 no dalibvalstīm (Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Vācija, Īrija, Itālija, Malta, Nīderlande, Spānija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste) informēja EK, ka tās ir mainījušas savu valstu likumdošanu, lai panāktu atbilstību direktīvai, bet 12 dalībvalstis, to skaitā arī Latvija, to nebija izdarījušas.

Līdz šim brīdim 12 dalībvalstis vai nu vēl nav ieviesušas visu atbilstošo likumdošanu, vai arī vēl nav oficiāli informējušas EK, ka likumdošana ir ieviesta, kā tas prasīts AVMS direktīvā. Tāpēc EK ir nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu šīm dalībvalstīm. Ja dalībvalstis nespēs informēt EK par pasākumiem, lai īstenotu direktīvu pilnībā divu mēnešu laikā, EK var vērsties ES Tiesā.

Jau ziņots, ka 22.jūnijā Valsts prezidents Valdis Zatlers nolēmis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodot trīs pretrunīgi vērtētos likumprojektus - Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu, Maksātnespējas likumu un grozījumu likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Par Saeimas 16.jūnijā pieņemto likumu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums Valsts prezidents norāda, ka tā regulējums nav pilnīgs, un jau otrajā dienā pēc likuma pieņemšanas tika saņemti vairāki iebildumi pret tā saturu. Viņš arī norāda, "ka, izskatot likumprojektu "Elektronisko mediju likums" 3.lasījumā, tika atbalstīti vairāki atbildīgās Saeimas komisijas iepriekš noraidīti priekšlikumi, radot pretrunas vairākās likuma normās".

Valsts prezidents lūdz Saeimu caurlūkošanas procesā pievērsties, pirmkārt, valsts valodas pozīcijas nostiprinošajām likuma normām. Motivācijas rakstā Valdis Zatlers atzīmē: "Prasība par to, ka vismaz 40% no Eiropas audiovizuālajiem darbiem, kas tiek raidīti raidlaikā no plkst.19 līdz 23, ir latviešu valodā veidotie darbi, ir jāattiecina gan uz nacionālajiem, gan uz reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem, paredzot, ka pie minētajiem darbiem tiek pieskaitīti arī ziņu raidījumi valsts valodā un raidlaiks tiek pagarināts par vienu stundu, proti, no plkst.18 līdz 23."

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form