Foto: Maksims Bartuševičs

Pēc tam, kad kādas mājas Slokas ielā iedzīvotājs vērsies Rīgas pilsētas būvvaldē par iespējamu patvaļīgu būvniecību, atbildīgās institūcijas Būvinspekcija pārbaudē secinājusi, ka nudien būvdarbi tiek veikti bez saskaņotas būvniecības dokumentācijas, tāpēc būvdarbi apturēti. Savukārt dzīvojamās mājas apsaimniekotājs SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" uzskata, ka "notiek mēģinājums sacelt vētru ūdensglāzē".

Kā noprotams no ieraksta sociālajā vietnē "Facebook" Maksims Bartuševičs ir konkrētā daudzdzīvokļu nama Slokas ielā iedzīvotājs. Viņš 28. martā pamanījis, ka pie daudzdzīvokļu nama negaidīti parādījušās stalažas.

"Tajā brīdī mums nebija nekādas informācijas, ka tiek uzsākti jebkādi remontdarbi. Vēršoties pie mūsu mājas apsaimniekotāja RNP un darbus veicošā būvniecības uzņēmuma PS "BOSSlex un partneri", noskaidroju, ka mūsu namā tiks veikti balkonu stiklabloku remontdarbi, mainot ēkas fasādes ārējo izskatu," raksta iedzīvotājs.

Viņš konsultējies Rīgas būvvaldē, kur saņēmis apstiprinājumu, ka šiem darbiem ir nepieciešams vienkāršotas renovācijas projekts, un tam jābūt saskaņotam arī ar nama kopīpašniekiem. Pēc tam viņš atkārtoti sazinājies ar apsaimniekotāja pārstāvi Aleksandru Feofilovu, lai noskaidrotu, kāpēc šie darbi tiek veikti bez vienkāršotas renovācijas projekta un bez konkrētā risinājuma saskaņojuma ar nama kopīpašniekiem. "Feofilovs atbildēja, ka tas nav nepieciešams, uzsverot, ka šis ir Rīgā plaši pielietots "standartrisinājums"," raksta Bartuševičs.

No tā viņš secinājis, ka projekts un saskaņojumi tiešām nav un notiek patvaļīga būvniecība. "Atkārtoti sazinājos ar Rīgas būvvaldi un lūdzu steidzami veikt pārbaudi, ņemot vērā apsaimniekotāja izmantoto "partizānu" taktiku un straujo darbu veikšanu. Rīgas būvvaldes inspektori izrādīja izpratni un ieradās notikumu vietā, piesaistot arī Rīgas pašvaldības policijas pārstāvjus," tālāk vēstī mājas iedzīvotājs.

Viņš norāda, ka rezultātā konstatēts, ka būvdarbi notiek nelikumīgi, jo tiem nav ne būvatļauja, ne projekta, ne arī nepieciešamo saskaņojumu. Turklāt tos veicis darbaspēks no Ukrainas bez darba atļaujām. Līdz ar to jautājuma risināšanai piesaistīta arī robežsardze.

Būvvaldes preses pārstāvis Edgars Butāns portālam "Delfi" norāda, ka, reaģējot uz saņemto informāciju, Būvvaldes būvinspekcijas darbinieks 2. aprīlī apsekojis daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas Slokas ielā 183 un Slokas ielā 187, konstatējot, ka tiek veikti fasādes atjaunošanas darbi. Pārbaudot iestādes lietvedībā esošo informāciju, secināts, ka būvdarbi tiek veikti bez saskaņotas būvniecības dokumentācijas.

Pamatojoties uz konstatēto, būvdarbi tika apturēti, skaidro Butāns.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Būvvaldē sākta administratīvā pārkāpuma lietvedība, kurā skaidros lietas apstākļus un vainīgās personas.

Arī Rīgas pašvaldības policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Toms Sadovskis portālam "Delfi" apstiprināja, ka otrdien pēcpusdienā pašvaldības darbinieki saņēmuši izsaukumu uz Slokas ielu Pārdaugavā, kur iedzīvotājs ziņojis, ka nama apsaimniekotājs nesaskaņojot veicot būvdarbus.

Notikuma vietā policisti sastapuši Būvvaldes darbinieku, kurš arī skaidrojis notiekošo. Pārbaudot strādnieku datus, pašvaldības policisti noskaidrojuši, ka četri strādnieki ir ārvalstnieki un tikai vienam no viņiem līdzi bija personu apliecinošs dokuments.

Trīs strādnieki stāstījuši, ka esot no Ukrainas, bet vēl viens teicās esam no Lietuvas, taču darba līgumus neviens no viņiem nevarēja uzrādīt.

Ņemot vērā, ka policistiem radās aizdomas par ceļošanas un uzturēšanās noteikumu neievērošanu, uz notikuma vietu izsaukti Valsts robežsardzes darbinieki, kuri pārņēma darbu ar četriem ārvalstniekiem. Savukārt par citiem iespējamiem pārkāpumiem Rīgas pašvaldības policija informēs Valsts darba inspekciju un Valsts ieņēmumu dienestu.

Valsts robežsardzē portālam "Delfi" apstiprināja, ka 2. aprīlī pēc Rīgas pašvaldības policijas sniegtās informācijas konstatēti trīs Ukrainas pilsoņi, kuri veikuši darbu bez tam nepieciešamās darba atļaujas. Par šo faktu sāktas administratīvā pārkāpuma lietas, kurās tiks noskaidrots, vai saskaņā ar Imigrācijas likuma prasībām Ukrainas pilsoņi likumīgi nodarbināti vai nē, pieņemti lēmumi attiecībā uz Ukrainas pilsoņiem, kā arī vērtēta darba devēja atbildība.

Savukārt RNP preses sekretārs Krists Leiškalns aicina iepazīties ar normatīvajiem aktiem. "Runājot par šo gadījumu, jāaicina slavas kāras sociālo tīklu pseidonozīmīgu paziņojumu zvaigznītes, vismaz virspusēji iepazīties ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē īpašumu pārvaldīšanu. Tas ļautu šādiem autoriem, kaut mazliet nodalīt patiesību no iedomām jeb kotletes no mušām. Diemžēl šajā gadījumā notiek mēģinājums sacelt vētru ūdensglāzē," norāda Leiškalns.

"Pirms turpināt situācijas analīzi, jānorāda, ka informāciju par īpašuma uzturēšanu, plānotajiem remontdarbiem, atskaites par izlietotajiem finanšu līdzekļiem ir pieejami dzīvokļu īpašniekiem, nevis katram valsts iedzīvotājam. Bez tam informācija par plānotajiem remontdarbiem no 2019. gada 25. marta bija izvietota ēkas kāpņu telpās. Darbi, saskaņā ar ēkas remontdarbu plānu, tika ieplānoti savlaicīgi, 2018. gadā," pauž Leiškalns.

Viņš arī skaidro, ka padomju laikā plaši izmantotais risinājums ar stikla blokiem daudzās mājās ir nokalpojis savu laiku un šobrīd atsevišķās vietās rada apdraudējumu gan dzīvokļu īpašniekiem, gan garāmgājējiem. Tāpēc, atbilstoši iepriekšējo gadu īpašniekiem iesniegtajiem remontdarbu plāniem, tiek veidots uzkrājums un plānoti remontdarbi. Līdzīgi darbi plānoti kopumā deviņās daudzdzīvokļu mājās.

"Jāatzīmē, ka remontdarbu plānā balkonu/lodžiju remonta pozīcija minētajai dzīvojamajai mājai ir iekļauta jau no 2014. gada, savukārt no 2016. gada šiem darbiem tiek veikti uzkrājumi," uzsver RNP pārstāvis.

No viņa teiktā izriet, ka RNP atbilstoši Iepirkuma likumam remontdarbu veicēju meklējis konkursā, publiski izsludinot iepirkumus. "Atbilstoši ekspertu vērtējumiem, šobrīd Latvijā, īpaši celtniecības nozarē, novērojams darbaspēka trūkums, tāpēc daudzi izsludinātie konkursi pēdējos pāris gadus ir beigušies bez rezultāta," skaidro Leiškalns. Viņš norāda, ka arī šajā gadījumā pirmais konkurss, kas bijis atklāts konkurss, par šo ēku remontdarbiem beidzās bez neviena piedāvājuma un tika izbeigts.

Kā nākamais solis tika veikta sarunu procedūra, tomēr arī tā beigusies bez rezultātiem, jo piedāvājumu iesniedzis tikai viens pretendents, bet tas neatbilda kvalifikācijas prasībām. Līdz ar to arī sarunu procedūra pārtraukta bez rezultāta.

Izsludinot vēl vienu iepirkuma procedūru, RNP beidzot saņēmis piedāvājumu, kas atbildis konkursa prasībām un bija iespējams noslēgt līgumu par remontdarbu veikšanu.

"Kāpēc piedāvājumus nesaņēmām pirmajās divās iepirkumu procedūrās, jājautā uzņēmējiem, jo zema uzņēmēju aktivitāte šobrīd rada nopietnas problēmas nodrošināt remontdarbu plāna izpildīšanu," piebilst RNP pārstāvis. Viņš arī norāda, ka sūdzības autors bijis neapmierināts ar to, ka remontdarbu veikšanai uzstādītais aizsargkrāns aptumšo lodžijas telpu, kuru zvanītājs izmanto. "Mēs apzināmies, ka gandrīz jebkuri remontdarbi ietekmē dzīves komfortu, tomēr remontdarbus ir nepieciešams veikt," tā Leiškalns.

"Iepirkuma procedūrā jāiekļauj loģiskas prasībās. SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" savos līgumos neizvirzām prasības par visiem darbiniekiem. Iepirkumā un līgumā tiek definētas prasības pret būvdarbu vadītāju, kuram ir jābūt sertificētam un apdrošinātam pret zaudējumu nodarīšanu trešajām personām," norāda RNP.

Saskaņā ar RNP rīcībā esošo informāciju šajā objektā bija nodarbināti divi ārvalstu pilsoņi, kas Latvijā strādāja legāli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!