Komisārs gan neprecizēja, tieši kādas tiesības būtu jāattiecina uz imigrantiem un "jaunajām minoritātēm".
Komisārs atzina, ka jautājums par minoritāšu un imigrantu tiesību vienlīdzību ir aktuāls ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās EDSO dalībvalstīs, piemēram, Vācijā un Nīderlandē. Šo jautājumu aktualizēt augstajam komisāram esot lūgusi EDSO parlamentārā asambleja.
Komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (JL), informējot par Latvijā ratificēto mazākumtautību aizsardzības konvenciju, norādīja, ka Latvijas izpratnē par minoritāti tiek uzskatīts cilvēks, kas ieguvis pilsonību un paaudzēm ilgi dzīvo mūsu valstī, kā arī vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru. Latvijā okupācijas laikā iebraukušie imigranti no bijušās PSRS Latvijas izpratnē nav minoritātes, atzina deputāte.
Tomēr Circene uzsvēra, ka konvencijā paredzētās tiesības, ja vien Latvijas likumos nav noteikts savādāk, var piemērot arī attiecībā uz nepilsoņiem un bezpilsoņiem. To paredz kopā ar konvenciju pieņemtā deklarācija.
Ekeuss pauda viedokli, ka pavadošās deklarācijas teksts ir diezgan nekonkrēts, tāpēc Latvijai būs jāpievērš liela uzmanību konvencijā minēto tiesību nodrošināšanai dzīvē.
Komisārs uzsvēra, ka cilvēktiesību jautājumos starp pilsoņiem un nepilsoņiem ir jābūt vienlīdzīgam tiesību nodrošinājumam. Vienīgais izņēmums esot tiesības vēlēt - tās tiek piešķirtas tikai pilsoņiem.
Circene komisāram apgalvoja, ka nepilsoņu tiesības Latvijā tiek ievērotas, kam iebilda komisijas loceklis Vladimirs Buzajevs (PCTVL), kurš komisāru informēja, ka vakar Saeimā tika noraidīts viņa priekšlikums ļaut nepilsoņiem strādāt par ugunsdzēsējiem.
Komisārs pauda viedokli, ka nepilsoņu ģimenēs dzimušajiem bērniem būtu automātiski piešķirama pilsonība. Circene komisāru informēja, ka no 1991.gada šādas iespēja tiek nodrošināta, vecākiem tikai ir jāizsaka tāda vēlme un jāiesniedz naturalizācijas pieteikums. To darīt aktīvi aicina arī valsts, piebilda politiķe.
Runājot par izglītības reformas jautājumiem, komisārs uzsvēra nepieciešamību uzlabot izglītības kvalitāti mazākumtautību skolās, "jo citādi, kāda jēga to vispār veikt". Komisārs gan piekrita deputātiem, ka par tās rezultātiem vēl runāt ir pāragri.
Sēdes laikā politiski kreisā un labējā spārna deputāti komisāram pauda diametrāli atšķirīgus viedokļus par valstī īstenotās integrācijas politikas rezultātiem, minoritāšu konvencijas pieņemšanu, naturalizācijas tempiem un izglītības reformu. Tas, pēc Circenes teikta, pierādot, ka Latvijā diskusijā par šo jautājumu valda pilnīga demokrātija un neviens viedoklis netiek apspiests.