Ekeuss: konvencijas ieviešanā var būt problēmas

EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfs Ekeuss, atzinīgi novērtējot Latvijas darbu minoritāšu aizsardzības jomā un Mazākumtautību aizsardzības konvencijas ratifikāciju, uzsvēra, ka tagad liela nozīme ir pieņemto likumu īstenošanai dzīvē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tiekoties ar Saeimas priekšsēdētājas biedri Vinetu Muižnieci, Ekeuss norādīja, ka parasti “vairāk problēmu ir izpildes gaitā nekā likumdošanas gaitā”. Ekeuss informēja, ka ir sekojis līdzi integrācijas procesiem Latvijā un cer uz sadarbību arī turpmāk.

Muižniece komisāru informēja par Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību pieņemšanu, atzīmējot ilgo mazākumtautību definīcijas veidošanas procesu, kā arī uzsvēra, ka konvencijas ratifikācija nemainīs labvēlīgo politiku pret mazākumtautībām.

Muižniece atzina, ka ir vērojams progress attiecībā uz naturalizēties gribētāju skaita pieaugumu, it īpaši pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, šogad pilsonību jau ir ieguvuši 8000 Latvijas iedzīvotāji. Pārrunājot izglītības reformas norisi, viņa pauda, ka tā ir bijusi veiksmīga.

Muižniece augstu novērtēja līdzšinējo sadarbību un pateicās par augstā komisāra izrādīto izpratni attiecībā uz Latvijas unikālo vēsturisko situāciju.

Latvija pagājušajā nedēļā ratificēja Mazākumtautību konvenciju, taču Konvencijai tika pievienota deklarācija, kurā definēts nacionālās minoritātes jēdziens, kā arī norādīts uz divām atrunām.

Par mazākumtautībām Latvijā uzskatīs cilvēkus, kas ieguvuši Latvijas pilsonību un paaudzēm ilgi dzīvo mūsu valstī, kā arī vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru

Latvija konvenciju ratificē ar divām atrunām, kas attiecas uz konvencijas 10. un 11.pantu.

Dokumenta 10.pants paredz apņemšanos “iespēju robežās nodrošināt minoritāšu valodu izmantošanu attiecībās starp nacionālajām minoritātēm piederošām personām un administratīvajām institūcijām teritorijās, kuras tradicionāli vai lielā skaitā apdzīvo nacionālajām minoritātēm piederošas personas, pēc šādu personu lūguma un gadījumā, ja šāds lūgums atbilst patiesai nepieciešamībai”.

Savukārt minoritāšu konvencijas 11.pants noteic, ka “puses apņemas savu tiesību sistēmu un attiecīgi starpvalstu līgumu ietvaros, kā arī ņemot vērā savus specifiskos apstākļus, izvietot tradicionālos vietvārdus, ielu nosaukumu un citus topogrāfiskus apzīmējumus, kas domāti sabiedrībai, arī minoritātes valodā teritorijās, kuras tradicionāli lielā skaitā apdzīvo nacionālajām minoritātēm piederošas personas, ja ir pietiekams pieprasījums pēc šādām norādēm”.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form