'Ekonomiskie emigranti' maz interesējas par kopienu, pārsvarā lieto Latvijas medijus
Foto: DELFI

Latvijas iedzīvotāji, kas emigrējuši no valsts ekonomiskās krīzes laikā, maz izmanto latviešu kopienas izveidotos medijus ārzemēs, lai uzzinātu kopienas jaunumus, atzina Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs Aldis Austers.

Tādu varētu būt tikai apmēram desmit procentu.

"Aptuveni 10% seko līdzi ārzemju latviešu radītajiem medijiem. Daudzi no cilvēkiem, kas no Latvijas ir aizbraukuši, turpina sekot līdzi Latvijas medijiem - viņi lasa ziņu portālus, skatās televīziju internetā, ja ir tāda iespēja, izmanto saziņai "draugiem.lv", "Facebook", bet ne tik daudz seko līdzi, kas tieši notiek viņu kopienās, vai tas būtu Londonā, Dublinā vai Briselē. Tāpēc ir doma, ka ir jāsadarbojas ar medijiem, kuriem viņi seko, lai mēs varētu dot informāciju cilvēkiem," sacīja Austers.

Pirmdien Rīgā pirmo reizi seminārā kopā satikušās visas puses - valsts iestādes, vietējo un ārzemju latviešu portālu pārstāvji, lai sāktu diskusijas par labāko saziņas veidu. Semināru rīko Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Ārlietu ministrija sadarbībā ar diasporas institūcijām. Mērķis ir noskaidrot, kas ir tie satura formāti, kuri uzrunā latviešu kopienas ārvalstīs.

Uz jautājumu, kāpēc būtu svarīgi latviešus saturēt kopā ārzemēs, Austers vilka līdzības ar trimdas laiku. Viņaprāt, nekas jau neesot mainījies. "Visas latviešu organizācijas, kas pastāv ārpus Latvijas, darbojas pēc viena principa - latvieti, nepadodies. Dzīvo, esi laimīgs, bet paliec latvietis un lepojies ar savu latvietību," uzskata apvienības līderis.

Viņš norādīja, ka pašlaik konkrētas atbildes nav, kas būtu labākais veids, kā apvienot izbraukušos. "Tā, ko mēs dēvējam par globālo latvieti, nav konkrēta platforma, tas ir process, kurā mums būtu jānokļūst pie rezultāta," teica Austers.

Viņš minēja, ka īstermiņā jācenšas izmantot tos medijus, kas pastāv pašlaik, bet jānotiek ciešākai savstarpējai sadarbībai, lai saturs būtu interesantāks un kvalitatīvāks. Savukārt ilgtermiņā, sadarbojoties ar Latvijas valsti, varētu tapt kaut kas lielāks - vienota platforma, kurā atrodama plaša informācija.

"Piemēram, lai cilvēki, kas nonāk Lielbritānijā, zinātu, ka tad un tad notiks valsts pasākumi, notiks vietējās latviešu skoliņas saiets, tad notiks saiets vietējā krodziņā. Valsts arī varētu stāstīt par labākām darba iespējām, par valsts iniciatīvām, lai uzturētu ciešāku kontaktu un motivētu cilvēkus atgriezties," klāstīja Austers.

Jau ziņots - lai attīstītu un koordinētu dialogu ar diasporu, Ārlietu ministrija (ĀM) pieņems papildu darbinieku.

Ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe aģentūru BNS iepriekš informēja, ka plānots, ka jaunais darbinieks sāks strādāt 1.janvārī.

"Cilvēks, kura galvenais uzdevums būs tas, ko es nosaucu par globālo latvieti, tas ir, ka latvieši atrodas ne tikai Latvijā, bet arī citur, bet var būt piederīgi Latvijai. Lai pēc iespējas katrs, kas grib pielikt savu roku Latvijas valsts attīstībā, to varētu darīt," iepriekš sacīja Lappuķe.

Sludinājums "Latvijas Vēstnesī" liecina, ka ĀM ir izsludinājusi konkursu uz projektu koordinatora amatu Plānošanas grupā uz noteiktu laiku līdz 2015.gada 31.decembrim.

Galvenie amata pienākumi būs veidot un uzturēt ĀM mājaslapā Latvijas diasporai veltītu atvērumu, attīstīt un koordinēt ministrijas dialogu ar diasporas institūcijām, medijiem un indivīdiem, sekot informācijai par diasporu un informēt par valdības darbību diasporas jomā, veidot diasporas institūciju datu bāzi.

Uzdevumu sarakstā ir sadarbības koordinēšana ar sabiedriskajiem medijiem, sociālajiem medijiem un portāliem saistībā ar diasporu interesējošajiem jautājumiem. Jaunajam darbiniekam vajadzēs koordinēt un organizēt sadarbībā ar Latvijas valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām ministrijas nozīmīgu publisko ar diasporas jautājumiem saistītu pasākumu sagatavošanu un norisi, nodrošināt šo projektu pārraudzību un publicitāti, organizēt sabiedrības informēšanas kampaņas un izglītojošus projektus, veidojot aktīvu ministrijas sadarbību ar citām ministrijām, kā arī ar NVO, skolu, augstskolu un citām auditorijām.

Source

BNS

Tags

Ārlietu ministrija Facebook
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form