Ekonomisti: pensionāru dzīves līmeņa pazemināšanās ir neizbēgama
Foto: LETA

Turpinoties pašreizējām tendencēm demogrāfijā, neizbēgama ir pensijas un algas proporcijas jeb pensionāru relatīvā dzīves līmeņa samazināšanās, uzskata "Swedbank" ekonomisti Mārtiņš Kazāks un Dainis Stikuts.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ekonomisti norāda, ka ilgstoši augstais bezdarbs (pērnā gada beigās - 16,9%) un lēnā jaunu darbavietu radīšana uztur vēlmi emigrēt, noplicinot nākotnes izaugsmes potenciālu. Nodokļu maksātāju īpatsvara samazinājums kopējā iedzīvotāju skaitā rada papildus slodzi valsts budžetam, uzsver eksperti jaunākajā bankas Ekonomisko pētījumu daļas mēneša apskatā.

Ekonomisti uzskata, ka Latvijā divās jomās demogrāfiskie aspekti līdz šim nav pietiekoši izdiskutēti. Pirmā attiecas uz pašreizējās pensiju un sociālā atbalsta sistēmas ilgtspēju. Mazinoties nodarbināto, tas ir, nodokļu maksātāju īpatsvaram, esošā pensiju sistēma nespēs nodrošināt pašlaik ļoti augsto vidējās pensijas un vidējās neto mēnešalgas proporciju (pērn ap 66%), brīdina speciālisti.

Viņi norāda - lai gan nodarbinātība tuvākajā laikā augs, un privātajā sektorā nodarbināto īpatsvars visā iedzīvotāju skaitā arī, visticamāk, pieaugs, ilgākā laikā demogrāfiskās tendences tomēr liek prognozēt, ka to īpatsvars mazināsies. Tas nozīmē, ka vienam privātajā sektorā strādājošajam būs jāuztur relatīvi vairāk valsts sektorā strādājošo, pensionāru, bērnu un citu apgādājamo, norāda ekonomisti.

Lai saglabātu vidējās pensijas un vidējās algas proporciju pie sarūkoša pelnītāju īpatsvara, ir jāpalielina nodokļi. Bet, palielinot nodokļus, strādājošo motivācija emigrēt vai pāriet "ēnu ekonomikā" pieaug – šis risinājums ved strupceļā, uzsvērts apskatā.

"Līdz ar to neizbēgama ir pensijas un algas proporcijas jeb pensionāru relatīvā dzīves līmeņa samazināšanās," norāda ekonomisti, vienlaikus atzīstot, ka tas var notikt gan pašlaik, proti, pēc inflāciju neindeksējot pensijas un pabalstus, – vai arī, ekspertu ieskatā, krietni atbilstošāk – piemēram, izvērtējot pensiju piemaksu pamatotību dažādām ienākumu grupām, pabalstus piešķirot atkarībā no to saņēmēju ienākumu līmeņa, pabalstu sistēmā stiprināt motivāciju iesaistīties nodarbinātībā, piemēram, bezdarbnieku pabalsta saņēmēji tiek nodarbināti sabiedriskajos darbos.

Ekonomisti uzsver, ka Latvijas ilgtermiņa izaicinājumi ir palielināt dzimstību, mazināt emigrāciju, uzlabot dzīves kvalitāti, pagarināt ekonomiski aktīvā mūža garumu, radīt jaunas un labi apmaksātas darbavietas, mudinot reiz emigrējušos atgriezties.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form