Foto: LETA
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšlikums atsākt pārskatīt jeb indeksēt pensijas ir nenopietns, un tas lielā mērā varētu būt saistīts ar gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām. Tā ZZS priekšlikumu atsākt indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 165 latus mēnesī, portālam „Delfi” vērtēja ekonomisti Vjačeslavs Dombrovskis un Ģirts Rungainis.

„Delfi” jau vēstīja, ka pensiju indeksācija krīzes laikā ir iesaldēta. ZZS Saeimas frakcija ceturtdien rosināja grozījumus pensiju likumā, paredzot jau šogad sākt indeksēt pensijas, kas nav lielākas par 165 latiem. Saskaņā ar ZZS ieteikumu pensijas būtu pārskatāmas reizi gadā 1.oktobrī, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu. Ja indekss būtu mazāks par skaitli "1", pensijas netiktu pārskatītas.

ZZS virzītais likumprojekts ar "zaļzemnieku" un opozīcijas vairākuma balsīm nodots vētīšanai komisijām. Grozījumi to atbalstīšanas gadījumā stātos spēkā šā gada 1.septembrī. Tad, ņemot vērā valstī pieaugošo inflāciju, pensijas, visticamāk, šoruden nāktos palielināt. Saeimas sociālo lietu komisijas vadītāja Aija Barča (ZZS) izteicās, ka pensiju indeksācijai nepieciešamos resursus varētu atrast, pārdalot sociālā budžeta naudu.

„Tad [ZZS] konkrēti vajadzētu atbildēt uz jautājumu, cik tas valstij izmaksās un no kurienes tieši tiks ņemta pensiju indeksācijai vajadzīgā nauda,” skeptisks par ZZS priekšlikumu ir Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs un ekonomists Dombrovskis, piebilzdams: ja ZZS nav atbildes uz šiem jautājumiem, tad „tāda pieeja ir nenopietna”.

Papildu resursus var rast, vien paaugstinot nodokļus, aizņemoties naudu un tādejādi audzējot valsts parādu, vai arī samazinot tēriņus citviet. „Tad „zaļzemniekiem” konkrēti jāpasaka, kādi nodokļi tiks celti vai kurām iedzīvotāju grupām tiks atņemti resursi par labu pensiju paaugstināšanai,” teica ekonomists, paužot viedokli, ka nodokļus vairs paaugstināt nedrīkst, jo tas bremzēs ekonomikas izaugsmi un vēl vairāk vairos “ēnu ekonomiku”.

Viņaprāt, pensiju indeksācijai nav pamata, jo arī algas un ar to tieši saistītie sociālā nodokļa ieņēmumi un sociālais budžets nepieaug. Pašreiz valstī augošo inflāciju dzen nevis algu kāpums, kā tas bija vērojams, piemēram, tā sauktajos “treknajos gados”, bet gan pārtikas un energoresursu sadārdzināšanās. Tas vērojams visā pasaulē, un šos procesus nevar ietekmēt, teica Dombrovskis.

Rungainis ZZS priekšlikumu saista ar rudenī, visticamāk, gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām. „ZZS populistiski izpildās un meklē to elektorātu, nesaprotot vai nevēlēdamies saprast, ka tās naudas nav,” saka ekonomists, bilstot, ka pensionāri ierasti ir aktīvākā sabiedrības daļa vēlēšanās.

ZZS jau līdz šim sevi pozicionējuši kā pensiju aizstāvji, un ar šo soli turpinās to darīt, uzskata ekonomists, piebilzdams – ZZS pirms vēlēšanām sevi, visticamāk, pozicionēs kā pensiju nosargātājus, bet savu partneri pašreizējā koalīcijā apvienību “Vienotība” - kā „sliktos”, kas „gribēja noņemt pensionāriem pēdējo maizes kumosu”.

Rungainis domā, ka pašreiz pensiju sistēma spēj vēl sevi uzturēt no iepriekšējo gadu uzkrājumiem, taču būtībā tā ir maksātnespējīga. Pensijām novirzāmo līdzekļu īpatsvars kopbudžetā ir būtiski pieaudzis. Pensiju sistēmas modelis, pēc ekonomista domām, nestrādā, un tas kardināli jāreformē.

Ekonomists gan pieļāva, ka varētu indeksēt pensijas tiem pensionāriem, kuriem pensija ir vienīgais iztikas avots un kam tā ir zemāka par iztikas minimumu (maijā tas bija 176,11 lati). Taču tad indeksācija varētu notikt, pārdalot esošos pensiju budžeta resursus. Proti, samazināt lielākās pensijas par labu mazāku pensiju saņēmējiem, teica Rungainis. Citādi pensiju indeksācija, viņaprāt, nebūtu pieļaujama, jo valsts to nespēj atļauties.

Pēc ekonomista teiktā, Latvijai būtu jābūt trim prioritātēm – demogrāfijai, izglītībai un jaunu darba vietu radīšanai. „Pensionāri var domāt un darīt, ko viņi grib, bet, ja netiks atrisinātas šīs trīs problēmas, tad vecuma pensijas nebūs. Pensionāru bērni un mazbērni jau parāda savu attieksmi pret Latviju, aizbraucot prom no šīs valsts,” piebilda ekonomists.

Viņaprāt, ZZS ar šo savu soli demonstrē īstermiņa domāšanu, aizmirstot, kādas sekas tas varētu atstāt ilgtermiņā. „ZZS acīmredzot nav spējīgs skatīties tālāk par savām interesēm un domāt ilgtermiņā,” piebilda Rungainis.

Labklājības ministre Ilona Jurševska (ZZS) portālam „Delfi” sacīja, ka nevar komentēt sava politiskā spēka virzīto priekšlikumu un kur tā atbalstīšanas gadījumā varētu rast pensiju indeksācijai vajadzīgo naudu. Finanšu ministrija viedokli piektdienas laikā portālam „Delfi” nepaspēja sagatavot.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!