No septiņām vērtētajām partijām pēc programmas ilgtspējas un saturīguma līderēm seko Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK ar 62,3 punktiem, "Par Prezidentālu Republiku" (PPR) ar 60,9 punktiem un LSDSP ar 56,6 punktiem. Savukārt saraksta lejasgalā ir "Saskaņas Centrs" (SC) ar 50,4 punktiem un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kas spēja savākt vien 45 punktus no 100.
Partiju programmas vērtēja "Ekonomistu apvienības 2010" izveidota darba grupa - ekonomisti Mārtiņš Bondars, Juris Cebulis, Olga Ertuganova, Ojārs Kehris, Edmunds Krastiņš, kā arī pieaicinātie eksperti: politologs Filips Rajevskis un tieslietu eksperts Lauris Liepa.
Kā vēsta Mence, eksperti aicināja visas 11. Saeimas vēlēšanām reģistrētās partijas un politiskās apvienības sniegt atbildes uz jautājumiem, kuri būtu jārisina tuvākajos gados. Ņemot vērā iesniegtās atbildes, kā arī socioloģisko aptauju rezultātus, tika vērtētas piecu populārāko politisko spēku programmas, kā arī citu partiju programmas, kuras sagatavoja atbildes uz ekonomistu jautājumiem.
"Partiju programmas mēs vērtējām pēc diviem kritērijiem – partiju izpratni par valsts ilgtspējīgas attīstības vajadzībām un piedāvāto risinājumu realizācijas iespējamību. Ticēt vai neticēt politiķu solījumiem – tas jāvērtē katram vēlētājam pašam," programmu vērtēšanas nozīmi precizē ekonomists Cebulis.
"Programmas parāda, ka lielākā daļa politisko partiju, kurām ir reālas iespējas pārkāpt piecu procentu barjeru, neredz kompleksus risinājumus pastāvošās neuzticības mazināšanai valdībai un Saeimai", norāda politologs Rajevskis. "Runājot par sabiedrības attīstību, kopējais partiju piedāvājums, liecina, ka tās skatās uz uzticēšanās jautājumiem varai atrauti no pārējiem solījumiem, nerēķinoties, ka to neizpilde vistiešākā veidā graus sabiedrības uzticēšanos vēl vairāk."
Ekonomists Edmunds Krastiņš klāsta, ka pēc šogad notikušās tautas skaitīšanas demogrāfija beidzot nonākusi sabiedrības un politiķu redzeslokā, un perspektīvas neesot iepriecinošas. Uz šī fona, kas prasa radikālus risinājumus, partiju piedāvājumi izskatās nožēlojami, uzskata Krastiņš.
"Par dažiem latiem mēnesī palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem un "iespēju robežās" risināt bērnudārzu problēmu... To, iespējams, laiks atrisinās pats, jo nebūs vairs tik daudz bērnu," norāda Krastiņš, piebilstot, ka vienīgi Nacionālā apvienība min priekšlikumus, kas sniedzas "līdz vajadzīgajam radikalitātes līmenim – piemēram, papildus balsis vēlēšanās nepilngadīgo bērnu vecākiem, kā arī piemaksas pensionāriem, kuru bērni maksā nodokļus".
Ekonomiste Ertuganova uzskata, ka pēc vēlēšanām aktuālākais būs budžeta konsolidācijas jautājums, taču vairums politisko spēku esot "veikli izlaiduši" šo jautājumu savās programmās. "No vienas puses, mēs redzam, ka visās programmās daudz vairāk ir akcentēta ģimenes un dzimstības veicināšanas politika, nereti ir minēta pensiju indeksācija, pabalstu palielinājums un citi labklājību veicinoši pasākumi, turklāt politiskie spēki stingri apsola nepalielināt kopējo nodokļu slogu. Tomēr no otras puses, politiskie spēki ļoti rezervēti skaidro, kā viņi kompensēs šo pasākumu negatīvo ietekmi uz valsts budžetu," klāsta Ertuganova.
Ekonomiste norāda: to savienojot ar politisko spēku, izņemot SC, pausto apņemšanos samazināt budžeta deficītu, var secināt, ka "plāni uzlabot ģimenes politiku, palielināt pensijas un pabalstus ir tikai priekšvēlēšanu solījumi vai arī tos pavadīs sāpīgs izdevumu samazinājums citās pozīcijās". Šāds secinājums neesot attiecināms uz ZRP, kura daudz detalizētāk ieskicēja budžeta sabalansēšanas politiku, relatīvi augsts novērtējums ticis arī "Vienotībai".
Ertuganova norāda, ka, vērtējot politisko spēku pozīciju par eiro ieviešanu, svarīgākais bijis, vai tiem ir "skaidrs un ticams plāns, kā ievest eiro 2014. gadā" vai arī iezīmēts alternatīvs scenārijs. Stingru apņēmību ievest eiro 2014. gadā šoreiz izsaka trīs partijas – "Vienotība", ZRP un VL-TB/LNNK, un pēdējā no minētajām vienīgā uzdrošinās iezīmēt scenāriju: "ja 2014. gadā neizdosies ievest eiro – varētu apsvērt makroekonomikas un lata piesaistes kursa maiņu", norāda Ertuganova.
Liels izaicinājums esot atrast kompromisu starp pietiekami straujiem ekonomikas izaugsmes tempiem un inflācijas līmeni. "Iezīmējot makroekonomisko rāmi, politiskie spēki izvirza visai ambiciozus mērķus - uzturēt strauju ekonomisko izaugsmi par 4-6%, tajā pašā laikā uzturot arī zemu inflācijas līmeni, kas arī atspoguļojās programmu saturības novērtējumā," norāda ekonomiste.
"Radikālus piedāvājumus gan par budžeta deficīta palielināšanu, gan par eiro ieviešanas atlikšanu piedāvā SC. Taču SC neatbildēja, kādu makroekonomisko kursu apvienība piedāvā esošā vietā, tāpēc saņēma visai zemu novērtējumu valsts budžeta un finanšu sadaļā: ja netiek piedāvāts alternatīvs attīstības modelis, tad būtiska novirze no esošā kursa var būtiski kaitēt Latvijas un Latvijas sabiedrības attīstībai," vērtē ekonomisti.
Vērtējot tautsaimniecības sadaļu, Cebulis uzsver, ka partijas savās programmās min dažādus pasākumus uzņēmējdarbības veicināšanai: samazināt nodokļu slogu darbaspēkam ("Vienotība", ZRP), nodokļu atlaides par reinvestēto peļņu, efektīvāka valsts pārvalde, izveidot Latvijā attīstības banku (gandrīz visās programmās), attīstīt ražošanai nepieciešamo infrastruktūru ("Vienotība"), noteikt un atbalstīt prioritārās nozares, atbalstīt mazos uzņēmējus, stimulēt bezdarbnieku un studentu pieņemšanu darbā, orientēt izglītības sistēmu uz prioritārajām nozarēm.
Tomēr lielākoties programmās nav paskaidrots, kā partijas plānotos uzstādījumus realizēs, savukārt dažās programmās, piemēram, ZZS un SC, plāni veicināt uzņēmējdarbību ir pretrunā ar uzstādījumu palielināt budžeta izdevumus. Cebulis norāda, ka programmās minēti arī mērķi, kuru realizācija ir visai apšaubāma: neprivatizēsim valsts uzņēmumus, bet veidosim vēl jaunus; vietējo uzņēmumu lobēšanas mehānisms (LSDSP).
Šobrīd Latvijas eksportā dominē preces ar nelielu pievienoto vērtību, tāpēc ir ļoti svarīgi uzlabot Latvijas eksporta struktūru, vērtē ekonomists, un programmās minēti šādi pasākumi: kompetences centru izveide, tehnoloģijas pārneses programmas ("Vienotība", PPR), atbalsts inovāciju jomā (LSDSP), inovāciju vaučeru programma (ZRP).
Gandrīz visās programmās minēts uzdevums samazināt "ēnu ekonomikas" īpatsvaru, taču tikai dažas programmas runā par motivāciju uzņēmējiem atgriezties legālajā biznesā. Kā pozitīvu soli šajā virzienā ekonomisti min plānus samazināt darbaspēka nodokļus un paredzēt atlaides uzņēmumu ienākuma nodoklī, vienlaikus pastiprinot sodus par nodokļu nemaksāšanu ("Vienotība", ZRP, PPR). Partijas piedāvā arī uzlabot nodokļu iekasēšanas mehānismu, veidojot VID par draudzīgu iestādi nodokļu maksātājiem, vienlaikus pastiprinot cīņu ar nemaksātājiem ("Vienotība", ZRP, PPR, ZZS).
"11.Saeimas vēlēšanu programmās tieslietu jautājumi detalizēti izvērsti tikai trīs partiju programmās", secina tieslietu eksperts Liepa. "Papildus vispārējām tēzēm un deklaratīviem lozungiem detalizēti priekšlikumi ietverti SC, Nacionālās apvienības un "Vienotības" programmatiskajos dokumentos. ZRP piedāvā detalizētu programmu politiskās sistēmas un vēlēšanu kārtības izmaiņu piedāvājumam".
Lielākai daļai politisko partiju tieslietu jautājumi programmās nav pieminēti, norāda Liepa, tomēr viena tēze iekļauta teju visās programmās: politiķi vēlas tieslietu sistēmas efektīvu darbību un tiesas procesu paātrināšanu. Vairākas partijas sola konkrētu, tieslietu sistēmā akūtu jautājumu risinājumu: ēkas un zemes dažādu īpašnieku tiesisko attiecību regulējumu (Nacionālā apvienība, PCTVL, SC), normatīvu regulējumu fiskālās disciplīnas nostiprināšanai (ZRP un "Vienotība"), šķīrējtiesu jomas uzlabošanu ("Vienotība" un Nacionālā apvienība).
Liepas ieskatā "oriģināli un vērā ņemami" ir partiju konkrētie piedāvājumi tiesu sistēmas efektivizēšanai un tiesu pieejamības veicināšanai - sākot ar valsts atbalsta subsidēšanu juristiem, kas piedāvā juridisku palīdzību trūcīgiem dzīvotājiem (SC) līdz pat pārsūdzības tiesību atņemšanai valsts un pašvaldību iestādēm administratīvajā procesā (ZRP). Programmās dominē racionāli piedāvājumi veicināt ārpustiesas strīdu izskatīšanas mehānismus – šķīrējtiesu un mediāciju – kā arī pārskatīt pārsūdzības iespējas un instanču skaitu atsevišķām lietu kategorijām.
"Diemžēl nevienai no partijām nav konkrētu piedāvājumu maksātnespējas procesu uzlabojumam, kaut arī maksātnespējas process Latvijā attiecībā uz efektivitātes un atdeves tautsaimniecībā kritērijiem joprojām atpaliek no vēlamā," secina Liepa.
Ar partiju programmu detalizētu vērtējumu var iepazīties te vai arī "Ekonomistu Apvienības 2010" interneta vietnē www.ekonomisti.lv.