Foto: F64
Bijušie iekšlietu ministri pieļauj, ka viens no fotoradaru projekta klupšanas akmeņiem varētu būt neveiksmīgs līgums starp valsti un privāto partneri, par tālāko projekta likteni eksministri nav vienisprātis, bet daži uzskata, ka valstij radarus vajadzētu atpirkt, liecina laikraksta "Neatkarīgā" aptauja.

Bijušie eksministri, slavējot projekta ieceri, atzinuši, ka diemžēl tā ieviešana sabojājusi labo domu un līdz ar to arī sabiedrības attieksmi. "Nu nevajadzēja pret šo ieceri būt tik naidīgai attieksmei. Šāda prakse taču pastāv arī citās valstīs," savu izbrīnu paudusi Linda Abu Meri (Mūrniece, "Vienotība"). 

Mareks Segliņš savukārt norādījis, ka "projekts ir izgāzts, sabojāts, nejēdzīgs", taču nevarēja īsti pateikt, kāpēc tas tā noticis, pieļaujot, ka  vaina esot valstij neizdevīgajos līguma noteikumos, kā arī neveiksmīgā privātā partnera izvēlē.

Jānis Ādamsons, kas darbojas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, projekta klupšanas akmeņus saskata ne tikai neveiksmīgi sastādītajā līgumā, bet arī tā izpildes kvalitātes nekontrolēšanā. Viņu gan izbrīnot, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nav nekādus pārkāpumus atradis ieviešanas, uzstādīšanas un apkalpošanas konkursā, ko rīkojusi Mūrnieces vadītā Iekšlietu ministrija.

Ādamsons par lielāko grēkāzi tomēr uzskata privāto partneri - "Vitronic Baltica", un šādu pārliecību vēl vairāk nostiprinājuši Saeimas komisijā dzirdētie fotoradaru uzstādītāja argumenti, kāpēc nav izdevies izpildīt līgumsaistības. "Radās iespaids, ka šī kompānija nebija pat taisījusies projektu pilnībā īstenot. Patiesībā viņu skaidrojums izsauca smaidu - tik nepārliecinošs tas izklausījās," laikrakstam paudis Ādamsons.

Par tālāko risinājumu vairākums aptaujāto izteicās piesardzīgi, bet visbiežāk tika minēta esošo radaru pārpirkšana no "Vitronic" un pārņemšana valsts pārziņā, tālāk risinot projekta juridiskās lietas. Tas nebūtu īpaši būtiski, vai to turpmāk apsaimniekotu Iekšlietu ministrija vai Satiksmes ministrija.  

Jau vēstīts, ka valdība augusta nogalē  piekrita pārtraukt līgumu ar fotoradaru piegādātāju un ieviesēju "Vitronic Baltica un partneri". Līgumu paredzēts lauzt 28.septembrī. Tiesa, līdz šim datumam valdība gaidīs priekšlikumus no Vācijas radaru ražotāja "Vitronic" par iespējamiem risinājumiem, lai radari turpinātu darbu uz Latvijas ceļiem. Savukārt sadarbību ar ražotāja meitas kompāniju "Vitronic Baltica un partneri" jebkurā gadījumā neturpinās, sacīja iekšlietu ministrs.

Līgumu nolemts lauzt, jo radaru ieviesējs nav pildījis līguma nosacījumus. Atbilstoši līgumam "Vitronic Baltica un partneri" kopumā jāuzstāda 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 100 ir ar mērierīcēm un 60 - tukši ietvari. Patlaban uz Latvijas ceļiem pavisam kopā darbojas 61 fotoradars - 27 stacionārie fotoradari un 34 pārvietojamie fotoradari.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!