Kā kuriozākās atbildes eksperimentā minamas versijas, ka 4.maijā tiek atzīmēta „Krievijas karaspēka uzvara pār vāciešiem", „lielās barikādes" vai „nemieri Rīgā". Puse no aptaujātajiem pusaudžiem uz jautājumu, kurā gadsimtā Latvijā iebruka angļi, norādījuši dažādus gadsimtus, sakot no XIII līdz XX, trīs no desmit jauniešiem norādījuši, ka Jānis Čakste bijis latviešu rakstnieks, tikai divi no desmit jauniešiem zināja pareizu atbildi uz jautājumu, kas notika 1934.gada 15.maijā. Starp atbildēm uz šo jautājumu ir „sākās 1.pasaules karš", „iebruka vācieši un okupēja Latviju".
Savukārt uz jautājumu, kāpēc daudzus latviešus izsūtīja uz Sibīriju, saņemtas tādas atbildes kā „jo Hitlers gribēja pārņemt visu pasauli un pārvērst Vācijā" vai „jo Sibīrijā bija nepieciešami šahtu darbinieki". Tikai viens no desmit atbildētājiem zināja, ka pirmais atjaunotās Latvijas premjers bija Ivars Godmanis.
Latvijas Universitātes (LU) profesors Jānis Lazdiņš „Dienai" norādījis, ka jauniešu zināšanas par Latvijas vēsturi kopumā pazeminās, taču tam ir objektīvi iemesli - 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā sabiedrībai bijusi krietni lielāka interese par vēsturi, tagad tā atvirzījusies „otrajā, ja ne trešajā, ne ceturtajā plānā". Savukārt LU profesore Vita Zelče uzskata, ka mainījusies jauniešu domāšana, kā rezultātā viņi pazaudējuši orientāciju laikā un telpā. Profesore novērojusi, ka labākie studenti labi zina faktus, bet nezina kontekstu.
Speciālisti „Dienai" arī norādījuši, ka jauniešu zināšanas vēsturē nav būtiski sliktākas kā citos priekšmetos. Caurmērā eksāmenu rezultāti neuzrādot zināšanu pasliktināšanos, taču tas, iespējams, notiek pateicoties tam, ka eksāmenu jautājumi kļūstot vienkāršāki.
Laikraksts norāda, ka septembrī valdība plāno akceptēt izmaiņas likumā, kas paredz: no 2011.gada pakāpeniski notiks pāreja uz Latvijas un pasaules vēstures kā atsevišķu priekšmetu mācīšanu. Tas nozīmē, ka 6. un 7.klasē skolēni mācīsies pasaules vēsturi, bet 8. un 9.klasē - Latvijas vēsturi.
Vairāki skolotāji norādījuši, ka šāds lēmums ir politizēts un populistisks, jo argumentētas diskusijas par to nav bijis, taču izglītības ministre Tatjana Koķe (ZZS) cer, ka pēc pārmaiņām skolēnu zināšanas par Latvijas vēsturi uzlabosies.