Eksperte, kura šodien notikušajā konferencē "Hitlera - Staļina pakts: tiesiskās sekas un atbildība" uzstājās ar referātu "Okupācijas sekas starptautiskā skatījumā", pauda viedokli, ka Latvijai ir juridisks pamats, lai tā varētu prasīt atbildību no Krievijas par pārkāpumiem okupācijas laikā.
Krievijai, kas ir uzņēmusies PSRS saistības, tādejādi būtu jāatzīst, ka attiecībā uz Latviju tika veikts starptautisko tiesību pārkāpums, turklāt šis pārkāpums turpinājās visu okupācijas laiku līdz pat 90.gadiem, kad no Latvijas tika izvesta Krievijas armija.
Krūma ir pārliecināta, ka Latvijai vajadzētu turpināt uzturēt prasību par okupācijas fakta atzīšanu divpusēju Latvijas - Krievijas attiecību līmenī. Ja Latvija atsakās no pievienotās deklarācijas, tas ir nopietns signāls, ka tā no šīs prasības atsakās. Līdz ar to būtu apstrīdams arī jautājums par valsts kontinuitāti jeb turpināšanos un uz šī principa balstīto likumu, piemēram, pilsonības likuma pieņemšanu.
Viens no veidiem, kā prasīt Krievijas atbildību par okupāciju, varētu būt vēršanās starptautiskajās tiesās, turklāt Latvija var prasīt arī Starptautiskās tiesas konsultatīvo atzinumu, izmantojot ANO Ģenerālo asambleju. Lai gan šis atzinums nebūs juridiski saistošs, Latvija šādā veidā varētu iegūt dokumentētu pamatu, kas dotu iespēju prasīt no Krievijas atbildību par okupācijas laika zaudējumiem. Taču šāda atzinuma panākšana no valsts var prasīt milzīgus līdzekļus un apņemšanos, atzina tiesību speciāliste.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
