Kā ziņots, no nākamā gada tiek atcelts aizliegums valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem izmaksāt prēmijas par ikgadējo darbības rezultātu novērtējumu. Maksimālais prēmijas apmērs ir līdz 75% no mēnešalgas, paredz valdībā atbalstītie valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumi. Patlaban maksimālais piemaksas apmērs ir 20% no mēnešalgas.
Rode norādīja, ka saskaņā ar "Hay Group" 2012.gada Latvijas atalgojuma pētījumu, piemēram, komercuzņēmumos, kuros tika apsekota atalgojuma prakse, nepastāv mainīgā atalgojuma jeb prēmēšanas prakse, kur darbinieki var saņemt trīs ceturtdaļas no pamatalgas.
Pētījumā algu atskaites datums bija šī gada 1.maijs. Kopā tika apsekoti 150 komercuzņēmumi - mazie, vidējie un lielie, starp tiem arī tādi kā, piemēram, "Rimi" un "Maxima", atzīmēja Rode.
"Nesaprotu, kā mērķu izpildi mērīs valsts un pašvaldību institūcijās, lai noteiktu, par ko un kādā apmērā darbiniekam izmaksāt šo prēmiju līdz 75% no mēnešalgas. Tādēļ šādu lēmumu kā atalgojuma tirgus eksperte vērtēju negatīvi," teica Rode.
Viņa gan pieļāva, ka attiecīgo institūciju amatu pamatalga ir viszemākā tirgū un kopā ar prēmiju līdz 75% no pamatalgas cilvēks var saņemt atbildības līmenim un darba sniegumam atbilstošu atalgojumu. Tomēr viņa arī uzsvēra, ka šāda tendence neliecina par veselīgu atalgojuma politiku, kurai būtu jābūt efektīvai, izmērāmai, caurskatāmai un taisnīgai.
Saskaņā ar "Hay Group" atalgojuma pētījumu Latvijas privātā sektora darba samaksas tirgū vadītāji var saņemt vidēji 15%-30% no gada pamatalgas, un prēmija ir piesaistīta organizācijas finansu mērķu izpildei.
Zemāk par vadības līmeni, piemēram, grāmatvedībā, informāciju tehnoloģiju un administratīvi tehniskā atbalsta personāla prēmiju apjoms var veidot 8% no gada pamatalgas jeb vienas mēnešalgas apmērā, ar nosacījumu, ka sasniegti organizācijas finansu mērķi un darbinieks uzrādījis augstu individuālo sniegumu, skaidroja atalgojuma tirgus eksperte.
Iepriekš minētajām darbinieku kategorijām prēmiju izmaksa tiek veikta reizi gadā. Lielāks mainīgā atalgojuma īpatsvars, kas saskaņā ar "Hay Group" pētījumu veido 15%-30% no pamatalgas, var būt piemērojams tikai aktīvās pārdošanas amatiem un izmaksājams reizi mēnesī vai ceturksnī.
Šādu amatu pēc definīcijas nevar un nevajadzētu būt valsts un pašvaldību institūcijās, akcentēja Rode.
"Gribu cerēt, ka šī lēmuma pamatā ir problēmas ar pamatalgu - pie tās pārskatīšanas un sakārtošanas būtu jāķeras attiecīgajām institūcijām, tad arī mainīgais atalgojums būtu daudz mazāks un korelētu ar tirgus praksi," teica Rode.
Viņa arī piebilda - sakārtojot atalgojuma sistēmu atbilstoši labajai praksei, darbinieki tiktu atalgoti atbilstoši atbildības līmenim un kvalifikācijai, vienlaicīgi arī tiktu motivēti labākie no tiem. Tas būtu kā izaicinājums arī citiem darbiniekiem uzlabot savu darba sniegumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
