Nupat Valsts prezidenta amatā ievēlēta Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita lielākais risks ir viņa spēja kļūt par visas tautas, ne tikai latviešu prezidentu, šādu viedokli pauda centra "Providus" direktore un pētniece Iveta Kažoka.
Viņa sacīja, ka Levits ir pieredzes bagāts jurists ar lielu autoritāti ne tikai juristu aprindās, bet arī politiskajā vidē. Tāpat Kažoka norādīja, ka Levits ir starp Latvijas viedokļu līderiem, kā arī viens no Latvijas valsts pārvaldes un tiesu sistēmas konstrukcijas autoriem. "Šobrīd par prezidentu ievēlēta liela personība, ļoti respektabls un zinošs cilvēks," piebilda Kažoka.
Vienlaikus viņa norādīja, ka ar Levitu kā ar katru lielu personību līdz nākot arī "diezgan lieli riski". Kā Levita lielāko risku Kažoka min to, vai viņam izdosies izveidot dialogu ne tikai ar Latvijas latviešiem, bet arī ar krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
Kažoka sacīja, ka Levita līdzšinējā darbībā un pieredzē nav novērojusi mirkļus, kas liecinātu par to, ka Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji Levitu saskatīs par prezidentu, kurš ir arī viņu pusē.
Eksperte izteica cerību, ka Levita prezidentūras laikā starpetniskās attiecības Latvijā uzlabosies, nevis pasliktināsies.
Jau ziņots, ka Saeima trešdien Valsts prezidenta amatā ievēlēja Levitu, kuru šim amatam virzīja koalīcijas politiķi.
Par Levitu nobalsoja 61 deputāts, savukārt pret balsoja 32 deputāti. Par tiesībsargu Juri Jansonu nobalsoja astoņi parlamentārieši, bet pret bija 85 deputāti. Savukārt parlamentārieša Didža Šmita (KPV LV) kandidatūru atbalstīja 24 deputāti, bet pret bija 69 parlamentārieši.
Kopumā bija 93 derīgas vēlēšanu zīmes, bet nederīgas - divas. Pret visiem kandidātiem nebalsoja neviens deputāts.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Levits 1982. gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā - Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.
Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.
Levits ir 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas līdzautors, kā arī darbojies Satversmes preambulas projekta izstrādē. Levits arī kandidēja prezidenta vēlēšanās arī 2015.gadā, taču Saeimas vairākums atbalstīja Raimonda Vējoņa kandidatūru.
Pašreizējais prezidents Vējonis bija nolēmis atkārtoti uz šo amatu nekandidēt. Šāds lēmums, visticamāk, tika pieņemts, jo acīmredzami trūka balsu Vējoņa pārvēlēšanai uz otro pilnvaru termiņu. Viņa pilnvaras beigsies jūlija sākumā.
