Eksperte par lūšu mātes nomedīšanu: ētiski tas nav, bet likums to atļauj
Foto: LETA

Ceturtdien soctīklu lietotājus saniknojusi kāda medniece, kas portālā "medniekiem.lv" ievietojusi foto, kurā lepojas ar lūšu mātes nošaušanu. Tikmēr portāla "Delfi" aptaujātie mednieku klubu vadītāji skaidro, ka notikušais nekas šausminošs nav, bet ētikas komunikācijas eksperte Guna Matule mednieces rīcību vērtē pretrunīgi.

Ceturtdienas pēcpusdienā sociālajos tīklos raisījusies diskusija pie mednieku forumā "Medniekiem.lv" vietnē "Facebook" Gunitas izvietotā attēla ar nomedītu lūšu māti. Cilvēkus saniknojusi viņas piezīme, ka tas bijis viņas pirmais medījums ar pirmo un līdz šim vienīgo šāvienu pa zvēru kolektīvajās medībās. Mastā bijusi ielenkta lūšu mamma un mazuļi, kuri palikuši nenomedīti.

Ieraksts izsaucis asas diskusijas par šādas rīcības ētisko pusi ne tikai atstājot dzīvus mazos lūsēnus, bet arī par to, cik ētiski ir lepoties ar savu trofeju un šādu rīcību sociālajos tīklos.

"Tas ir augstākās pakāpes stulbums, kad "zaļie" sēž forumos, izvelk no konteksta informāciju, pasniedz to kā sensāciju un tad visas kaķu tantes sajūk prātā," vēl pirms jautājuma noklausīšanās portālam "Delfi" noteic medniece, Latvijas Dāmu mednieču kluba "Lady HUNT" dibinātāja un žurnāla "Medības" galvenā redaktore Linda Dombrovska. Viņa uzskata, ka publicējot šādu bildi internetā, ētikas normas nav pārkāptas.

Jautāta par medību trofeju attēlu publicēšanas ētiskumu, Dombrovska norāda, ka tā ir brīva izvēle. "Viens bildējas pie kalniem, cits pie automašīnas, cits, pārkāpjot likumus, ālējās dragreisā," portālam "Delfi" stāsta Dombrovska, norādot, ka jebkura tamlīdzīga informācija ir subjektīva, un var kādu aizvainot.

"Es nobildējos ar katru savu medījumu, jo tās ir atmiņas," saka Dombrovska. "Protams, nevajag mēģināt apliecināt savu pārākumu pār dzīvnieku. Tāpēc no medību ētikas viedokļa, nedrīkst bildēties, piemēram, uzliekot kāju uz dzīvnieka vai sēžot dzīvniekam virsū. Tā ir necieņas izrādīšana pret dabas doto dāvanu."

Dombrovskas viedoklim piekrīt arī Rugāju mednieku kolektīva "Mieriņi" vadītājs Ilmārs Štāls. "Tas ir normāli. Ja kādam no 30 tūkstošiem mednieku Latvijā ir palaimējies nomedīt kādu no 150 medīt atļautajiem lūšiem, iedomājieties, kāda tā ir veiksme! Loterijā ir lielāka iespēja laimēt, nekā lūsi nomedīt," portālam "Delfi" stāsta Štāls.

Gan Dombrovska, gan Štāls paskaidroja, ka lūsēni decembra beigās ir gana lieli, lai varētu izdzīvot. "Lūši pārojas martā, dzimst pavasarī. Kaķēni jau ir pieauguši," skaidro Štāls, piebilstot, ka medīt tikai tēviņus arī nav pareizi.

"Safari laiki, kad Hemingvejs un līdzīgie braukāja apkārt pa Āfriku un šāva šaušanas pēc, ir sen pagājuši. Bet no tiem laikiem medību trofejai ir izveidojies negatīvs tēls," norāda žurnāla "Medības" galvenā redaktore Dombrovska. Viņa skaidro, ka nomedījot lūsi, tiek veikts sugas monitorings – noteikts dzimums, vecums, vai bijuši kaķēni, kādi parazīti bijuši ķermenī, ko dzīvnieks ēdis.

Tikmēr lektore Guna Matule, kura augstskolā "Riseba" lasa komunikācijas ētikas lekcijas, vērtējot mednieces rīcību, sarunā ar portālu "Delfi" atgādina, ka ne viss, kas ir likumīgs, ir arī ētisks.

"Pirmkārt, ētika un likums ir divas dažādas lietas. Visi tie caurumi, ko meklē likumos, lai apietu likumu ar līkumu, principā tie ir likumiski, bet ētiski nav. Tāpat arī ar šo situāciju ir skaidrs, ka tas nav ētiski, bet likums mednieces rīcību atļauj. Mums tad varbūt vispār jārunā, cik vispār medības ir ētiskas, bet arī tur ir otra puse, kāpēc likums tās atļauj – lai atšautu slimos, regulētu skaitu," skaidro Matule.

Tags

Medības

Comment Form