Foto: Publicitātes foto
Lai gan daļa balto stārķu ģimeņu ir izpildījušas "triju bērnu programmu", tomēr lielu putnu skaits Latvijā šogad, visticamāk, palicis nemainīgs, savukārt stārķu tālākā nākotne nemaz nav rožaina, laikrakstam "Latvijas Avīze" atzinuši biologi un ornitologi.

"Rietumu rajonos, kur stārķi perēt sāka visnotaļ cerīgi, nezināmu iemeslu dēļ stārķēnu ligzdās bija pamaz," laikrakstam stāstījusi Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta vadošā pētniece Māra Janaus.
Viņa aztīst, ka nebūt tik rožainas nav arī stārķu izredzes nākotnē – jau tuvākajā nākotnē to dzīves iespējas būtiski var skart Latvijas lauksaimnieciskās saimniekošanas izmaiņas.

Atšķirībā no melnajiem stārķiem, kuri izsenis uzskatāmi par Latvijas putniem, jo dzīvojuši dziļos meža biezokņos, baltie stārķi mūsu valsts teritorijā apmetušies samērā nesen, laikrakstam skaidro Janaus. Šiem putniem dzīves telpa te radās tikai viduslaikos, kad sākās intensīva līdumu līšana, bet to skaits pieauga 19. gadsimtā.

Pēdējos desmit gadus Latvijā ligzdo 10 000 – 12 000 balto stārķu pāru, kas ir aptuveni 5% no šīs sugas pasaules populācijas. Līdzīgs stārķu ligzdu blīvums ir arī Lietuvā, nedaudz lielāks Polijas ziemeļaustrumos.

Igaunijā, kur ligzdo ap 5000 stārķu pāru, mednieki pat rosināja stārķus noteikt par medījamiem putniem, jo tie pašlaik ir visizplatītākie plēsējputni, kas medī ne tikai grauzējus, abiniekus un rāpuļus, bet arī zaķu mazuļus un posta pļavās uz zemes ligzdojošo putnu ligzdas.

Latvijā balto stārķu novērojumus ornitologi veic kopā ar brīvprātīgajiem 20 parauglaukumos.

Ornitologi uzsver, ka stārķu nevar būt par daudz vai par maz – daba pati regulē putnu skaitu tā, lai tie spētu izdzīvot.

Laikā, kad Latvijā sabruka sociālistiskā saimniekošana un samazinājās lauksaimniecības ķīmijas izmantošana, balto stārķu skaits būtiski pieauga. Taču šobrīd Latvijas pļavas daudzviet aizaug un šajos džungļos stārķiem kļūst grūtāk sagādāt barību, brīdina Janaus. Visvairāk ēdamā stārķiem ir tikko nopļautā pļavā vai uzartā laukā. Arī biezā un garā labībā vai rapsī putni nejūtas droši. Ja nav ko "likt galdā", stārķi var izgrūst no ligzdas mazuļus.

Var izskatīties, ka ir vairāk stārķu, bet patiesībā tie ir sākuši ligzdot tuvāk jūsu mājai vai arī jūs pats vairāk dodaties dabā un putnus pamanāt, saka Latgales zoodārza vadītājs, biologs Mihails Pupiņš, kura galvenie izpētes objekti ir vardes un krupji.

Viņš atzinis, ka nevar viennozīmīgi atbildēt, vai aizvadītā karstā vasara vardēm un citiem abiniekiem bijusi labvēlīga. "It kā karstums abiniekiem patīk, bet šādos laika apstākļos daudz ātrāk izžūst mazās ūdenstilpes, kur jāattīstās kurkuļiem. Lielie dīķi un upes mazuļu attīstībai neder, jo tur mīt zivis, kas ļoti priecājas par gardajiem ikriem un kurkulēniem," skaidro biologs.

Abinieki ir vistrauslākā dzīvnieku grupa, kas visvairāk pakļauta riskam, jo atkarīgi gan no apstākļiem ūdenī, gan uz sauszemes. Tos ļoti ietekmē gan klimatiskie apstākļi, gan ūdens piesārņojums. Bez tam vardes visā pasaulē jau vairākus gadu desmitus apdraud tām nāvējoša sēnīšu infekcija. Pēc vienas no hipotēzēm, infekcija izplatījusies jau trīsdesmitajos gados, vardes no Āfrikas ievedot Eiropā. "Abiniekiem draud līdzīga iznīkšana kā savulaik dinozauriem. Mērogu ziņā tā būtu otrā tik lielā ekoloģiskā katastrofa. Mums trūkst pētījumu, vai infekcija skārusi abiniekus arī Latvijā," piebilst Pupiņš.

Jaunajiem stārķēniem, kas nu uzkrāj spēkus pirmajam rudens pārlidojumam, par vardēm nebūtu jābēdā. Pļavas kā nekad pilnas ar gardiem sienāžiem, atliek tikai ķert un uzkrāt tauciņus, saka entomologs Voldemārs Spuņģis. Kukaiņiem karstā vasara bijusi ļoti dāsna, bet aizvadītā ziema ar vienmērīgo salu un dziļo sniegu – ideāla. Mazāk bijis vien maijvaboļu, bet kāpuri grauzuši uz nebēdu un nākamgad gaidāms to izlidojums. Kā liecina Spuņģa novērojumi Talsu apkaimē un pie Burtnieka ezera, mitros apvidos stārķi triju bērnu programmu šovasar pārsvarā izpildījuši.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!