AFI
Foto: Robežpunkts

Visticamāk, jautājumi, kas attiecas uz Latvijas, Igaunijas un Krievijas robežlīgumiem, tuvākajā laikā netiks atrisināti un iesaistītajām pusēm vajadzētu nogaidīt, uzskata aģentūras LETA aptaujātie ārpolitikas eksperti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Politoloģe Žaneta Ozoliņa norāda, ka patlaban ir iestājies visai sarežģīts posms, tā kā Krievija ir paudusi negatīvu nostāju pret Latvijas un Igaunijas politiku.

Pēc Krievijas paziņojuma par paraksta atsaukšanu robežlīgumam ar Igauniju visai grūti ir prognozēt, kādas varētu būt Latvijas izredzes to parakstīt. Visticamāk, varētu iestāties ilgs nogaidīšanas brīdis, kura laikā visām pusēm būs jāizvērtē savas stratēģijas un iespējamie attīstības scenāriji.

Robežlīgumu problēma saistīta ar to, ka līgumi tika sagatavoti vienā laikā, taču parakstīšana un ratifikācija ļoti ilgu laiku tika atlikta. Pa šo laiku valstīs ir notikušas gan iekšpolitiskas, gan ārpolitiskas pārmaiņas, norādīja Ozoliņa.

Politologs Kārlis Daukšts aģentūrai LETA pauda viedokli, ka Latvijai tuvākajā laikā nav nekādu izredžu parakstīt robežlīgumu ar Krieviju. Šī valsts ir pieņēmusi noteiktus lēmumus, kas nav labvēlīgi Baltijas valstīm, un tā ir atsacījusies no jebkādām sarunām par okupāciju, vēsturi vai kompensāciju piešķiršanu.

Ja Krievija tiešām atsauks savu parakstu no robežlīguma ar Igauniju, tas var radīt smagas sekas, kad būs nepieciešams sākt sarunas pilnībā no sākuma, uzskata politologs. Latvijai un Igaunijai, visticamāk, vajadzēs nogaidīt, kamēr diskusijas par robežlīgumu būs norimušas, kā arī sagaidīt starptautisko organizāciju viedokli.

Daukšts uzskata, ka tehniskais robežlīguma jautājums jau sākumā bija jārisina citādi. To nedrīkstēja saistīt ar vēsturiskajiem un politiskajiem jautājumiem, proti, nosakot robežu, taču nepieminot ne miera līgumus, ne arī vēsturiskās pretenzijas.

Lai gan no Latvijas un Igaunijas puses viss ir it kā izdarīts pareizi, tomēr robežu jautājumā ir divi spēlētāji, skaidroja eksperts. Jāņem vērā, ka Krievija nekādā gadījumā un apstākļos nepiekāpsies Baltijas valstīm. Krievijai ir pietiekami daudz neatrisinātu teritoriālu problēmu valsts austrumos, tādejādi robežas jautājumi tai ir īpaši aktuāli. Ja Krievija piekāpsies Baltijas valstīm, tai nāksies piekāpties arī attiecībā uz citām teritorijām.

Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs Atis Lejiņš atzīst, ka Krievijas reakcija uz Igaunijas ratificēto robežlīgumu ir "slikta zīme". Pēc viņa domām, Igaunija no diplomātiskā viedokļa visu bija izdarījusi pareizi.

Krievijas reakcija liecina, ka tā nevar paciest pat mazāko norādi uz to, ka ir mūs okupējusi. Šī valsts uzskata, ka Baltijas valstis ir legāli inkorporētas PSRS, lai gan tas ir pretrunā ar to, ko saka Eiropas Savienība, NATO un ASV.

Pēc Lejiņa domām, Krievija ir ieņēmusi jaunu stingru kursu, līdz ar to šobrīd var runāt pat par auksto karu starp Krieviju un Rietumiem, lai gan daudzi Rietumos to vēl nav apzinājušies.

Politologi atzina, ka Eiropas Savienība noteikti ir nozīmīgs faktors robežlīguma parakstīšanā, taču tā nevar ietekmēt divu valstu savstarpējās vienošanās un to nosacījumus.

Kā norādīja Daukšts, Eiropas Savienība līdz šim ir darījusi ļoti daudz, lai panāktu šo līgumu noslēgšanu, taču nevis oficiālajā, bet aizkulišu līmenī. Lai gan Eiropas Savienībai ir svarīgi noteikt savu austrumu robežu, tā oficiālā līmenī Krievijai nekādas prasības neizvirzīs.

Kā ziņots, Krievijas Ārlietu ministrija pirmdien pavēstīja Igaunijai, ka uzsāk procedūru, lai Krieviju atbrīvotu no saistībām, kas noteiktas 18.maijā Maskavā parakstītajā robežlīgumā ar Tallinu, jo Igaunijas parlaments iekļāvis līguma preambulā netiešus atgādinājumus par padomju okupāciju. Kā uzskata Maskava, tas ļautu Igaunijai nākotnē izvirzīt teritoriālas un mantiskas pretenzijas Krievijas Federācijai.

Igaunijas Ārlietu ministrija savukārt norādīja, ka Krievija nav pacentusies pat kārtīgi izstudēt noslēgtā līguma tekstu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form