"Biedrībā ir daudz cilvēku, kas ir sevi nopietni apliecinājuši savās profesionālās darbības jomās un kuriem ir pietiekami liela ietekme un autoritāte plašākā cilvēku lokā un potenciāls uzrunāt plašu sabiedrības daļu," jauno biedrību vērtēja politologs Valts Kalniņš.
Savukārt sociologs Arnis Kaktiņš uzskata, ka biedrības panākumi un potenciāls izvirzītā mērķa sasniegšanai slēpjas pastiprinātajā plašsaziņas līdzekļu interesē par to, jo sabiedrības uzmanības pievēršana ir viens no spēcīgākajiem līdzekļiem izvirzīto mērķu sasniegšanai. "Ja cilvēki biedrības vēstījumu nevarēs izlasīt mediju tekstos, bet viņus tas ieinteresēs, viņi šo biedrību atradīs internetā," uzsvēra eksperts.
Par jaundibinātās biedrības raksturu gan Kalniņš, gan Kaktiņš izsakās piesardzīgi, norādot, ka tas, vai šādas biedrības tapšana nav saistīta ar noteiktām politiskām interesēm, atklāsies tikai laika gaitā. Tomēr, kā uzsver Kaktiņš, arī tad, ja biedrība kādā brīdī sāks izrādīt simpātijas kādai politiskajai partijai vai strāvojumam, viņš šajā apstāklī problēmu nesaskata.
"Esam brīva demokrātiska valsts, kur Satversmē ierakstīta visdažādākā veida biedrošanās brīvības. Vēl vairāk - man šķiet, ka viens no Latvijas demokrātijas defektiem ir tāds, ka pilsoņi ļoti mazā skaitā izmanto šīs brīvības," uzskata sociologs, "neredzu pilnīgi nekādu problēmu par to, ka nevalstiskajam sektoram ir arī kaut kādas attiecības ar politiku, jo ir kaut kādi mērķi un ieceres un katrs skatās, kā viņš tos var sasniegt."
Savukārt Kalniņš akcentē, ka biedrība pati neslēpj, ka to interesē politika un ir vēlme šos procesus ietekmēt. "Tas ir normāls mērķis sabiedriskai organizācijai, kas vēlētos aizstāvēt vienas vai citas idejas politiskā organizācijā, bet jautājums, vai šāda veida organizācijas nevar kļūt par satelītu politiskajām partijām, kas to varētu izmantot kā platformu, lai gatavotos vēlēšanām," skaidroja politologs.
Viņa skatījumā zināma nozīme tomēr ir apstāklim, ka šāda biedrība tapusi vēlēšanu gadā, kas, visticamāk, noticis ar vēlmi piesaistīt cilvēku uzmanību vairākiem politiskajiem jautājumiem, kas organizācijas vadītājiem šķiet būtiski, jo vēlēšanu gads ir labi piemērots tam, lai cilvēkus mudinātu uz politisku izpausmi.
Tomēr vienlaikus šādas biedrības tapšanai ir arī virkne citu fona apstākļu, pārliecināts Kalniņš. "Nedomāju, ka Latvija ir atguvusies pēc krīzes šoka un apzinājusies, kā turpmāk pastāvēt, kādā virzienā censties attīstīties, un tad nav brīnums, ka sabiedriski aktīvi cilvēki var vēlēties kaut ko iespēju robežās piedāvāt un aicināt iesaistīties nākotnes virzības apjaušanā. Cik tieši vai netieši tas tiks saistīts ar politiskajiem spēkiem, to rādīs laiks," piebilda eksperts.
Jau ziņots, ka svētdien bijusī laikraksta "Diena" galvenā redaktore Sarmīte Ēlerte ar domubiedriem nodibināja biedrību, kuras nosaukums ir "Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām".
Biedrība netiek dibināta, lai iekļautos apvienībā "Vienotība". Tā nebūs politiska partija, un biedrības biedri nav tā sauktā Ēlertes domu biedru grupa, kura kandidēs Saeimas vēlēšanās, jo tā ir nevalstiska organizācija, ārpus partijām stāvoša biedrība, jo tā, dibināta pirms vēlēšanām, pastāvēs arī pēc tām.
Biedrības dalībnieku vidū būs "Sabiedrības par atklātību - Delna" padomes priekšsēdētāja Lolita Čigāne, Jaunā Rīgas teātra režisors Alvis Hermanis, Latvijas Institūta vadītājs Ojārs Kalniņš, ārpolitikas eksperts Atis Lejiņš, bijusī "Hansabankas" vadītāja, konsultāciju uzņēmuma SIA "i-bloom" īpašniece Ingrīda Blūma, sabiedriskā darbiniece Anna Žīgure un citi.