Kotovičs norādīja, ka mežā sastopamie atkritumi iedalāmi trijās kategorijās - pikniku, mājsaimniecības un industriālajos atkritumos. Lai vidē pēc iespējas mazāk nonāktu pikniku atkritumi, nepieciešams izglītot sabiedrību, savukārt industriālo atkritumu īpašniekus iespējams identificēt un sodīt par nelegālu atkritumu izgāšanu.
Diskusijas dalībnieki atzina, ka Latvijā nedarbojas sodīšanas sistēma par vides piesārņošanu. Tieslietu ministre Solvita Āboltiņa (JL) norādīja, ka svarīgākais ir apzināties soda neizbēgamību, lai jebkuram būtu skaidrs, ka par vides piesārņošanu viņš tiks sodīts. Ne vienmēr labākais risinājums ir piemērot bargāku sodu, vienisprātis bija diskusijas dalībnieki. Tuvākajā laikā Vides ministrijā tiks izveidota darba grupa, kas risinās šos jautājumus.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis (TP) informēja, ka pēc iepriekšējās tikšanās, kurā ministrs apņēmās pievērst pastiprinātu uzmanību pašvaldību saistošajiem atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) visām pašvaldībām izsūtījusi vēstuli ar aicinājumu nekavēties pieņemt šos noteikumus.
Ministrs gandarīts uzsvēra, ka pašvaldību atsaucība bijusi liela un ministrija saņēmusi vairāk nekā 300 atbildes, kurās pašvaldības informējušas, ka šādi saistošie noteikumi jau ir pieņemti vai arī tie tiek sagatavoti.
Diskusijā tika apspriesta nepieciešamība rast problēmas risinājumu, jo atšķirībā no citām Latvijas pilsētām atkritumu apsaimniekošanas līgumu sistēma galvaspilsētā darbojas slikti. Kučinskis informēja, ka kopā ar Vides ministriju tiek izstrādāti likuma "Par nodokļiem un nodevām" grozījumi, kas dos pašvaldībām iespēju paredzēt nodevas par atkritumu apsaimniekošanu, jo šāds risinājums ir Rīgai piemērotāks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
