Kā uzsvēra sabiedrības par atklātību "Delna" pārstāve Inese Voika, apsveicami, ka KNAB uzdrīkstējās veidot tik drosmīgu reklāmu. Pēc Voikas domām, šī reklāma uz sabiedrību iedarbojās tik spēcīgi tādēļ, ka KNAB darbs ir pamanāms, aizturot valsts amatpersonas.
Viņa atzina, ka kampaņa bija iedarbīga, taču tai būtu jābūt vēl plašākai, nopietnākai un visaptverošai. Tikai iedzīvotāju attieksmes maiņa spēj ietekmēt korupcijas apjomus kopumā, sacīja Voika.
Arī socioloģisko un tirgus pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš atzina, ka šī kampaņa ir izdevusies, uzrunājot kukuļdevējus. Lai šādas kampaņas uzrunātu kukuļņēmējus, pēc Kaktiņa domām, būtu jārada vēl iespaidīgākas kampaņas, piemēram, jārāda konkrēta amatpersona un jāsaka "sargieties, KNAB jūs uzmana".
Ētikas padomes locekle Skaidrīte Lasmane savukārt uzskata, ka reklāma ir "maigs pieskāriens" un šī konkrētā kampaņa pat esot bijusi estētiska. Viņasprāt, "tiem, kas ņem un dod pa īstam, pat likums ir par vāju".
Lasmane tomēr atzina, ka "kaut ko jau reklāma dod", jo īpaši tās sarunas, kas ap to ir sākušās. Eksperte uzskata, ka KNAB autoritāte ir daudz augstāka nekā reklāma, jo "tā tāpat visiem nepatīk, jo pārtrauc kāda raidījuma skatīšanos."
KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs uzskata, ka viens no svarīgākajiem šīs kampaņas mērķiem ir sasniegts - to pamanīja, sākās diskusijas un sabiedrība sāka domāt par korupciju. Vienlaikus KNAB vadītājs norādīja, ka pie šīs kampaņas nedrīkst apstāties un darbs jāturpina.
Sociālantropoloģe Aivita Putniņa pauda viedokli, ka šī reklāma daudzos izraisīja riebumu, atzīmējot, ka prostitūcija nav mazāk svarīga problēma kā korupcija. Viņasprāt, KNAB ar šo kampaņu "nošāva divus zaķus - radīja riebumu sabiedrībā pret šīm abām lietām."
Vienīgi sociālantropologa Klāva Sedlenieka viedoklis atšķīrās, jo viņš uzskata, ka šī konkrētā kampaņa nav iedarbojusies uz tās mērķauditoriju. Viņš diskusijas dalībniekiem stāstīja par to sabiedrības slāni, kas izmanto prostitūtu pakalpojumus, un tie, pēc viņa teiktā, ir tās pašas personas, kuras augstā līmenī ņem kukuļus.
KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece atzīmēja, ka neilgi pēc kampaņas noslēguma - šā gada martā - vairs tikai 39% iedzīvotāju atzina, ka būtu gatavi dot kukuli, lai nokārtotu kādu sev svarīgu problēmu.
Pirms septiņiem gadiem - 2000.gadā - 51% iedzīvotāju norādīja, ka būtu ar mieru dot kukuli amatpersonai, ja tas palīdzētu atrisināt kādu svarīgu jautājumu, 2005.gadā vēl joprojām 48% izmantotu kukuļdošanu kā risinājumu savām problēmām.
Pretkorupcijas kampaņa tika sākta šā gada 12.februārī. Tās laikā Latvijas televīzijā un telekompānijā "TV3" tika demonstrēts reklāmas rullītis, tika izvietots sludinājums sešos laikrakstos, izveidota mājaslapa "www.pretkorupcija.lv" un izvietots reklāmas baneris portālā "delfi.lv".
Kampaņas noslēgumā veiktā sabiedrības aptauja rāda, ka reklāmu "Korupcija ir varas prostitūcija" televīzijā ir redzējuši 45% iedzīvotāju.