Krievijas lēmums par dalības apturēšanu Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem (CFE) Eiropā Latvijas drošībai tūlītēju militāru apdraudējumu nerada un ir vērtējams kā šīs valsts atbildes reakcija uz ASV plāniem Austrumeiropā izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmas daļas, uzskata aptaujātie eksperti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Politologs Kārlis Daukšts sacīja, ka šim līgumam nebija reāla spēka un ievērojamas praktiskas nozīmes, turklāt Krievija līguma nosacījumus jau sen ir pārkāpusi, kad atteicās izvest savus bruņotos spēkus no Ziemeļkaukāza.

Apdraudējums no Krievijas puses pastāvēja arī agrāk, bet šis paziņojums draudu līmeni nepalielinās.

Ja Krievija palielinās savu bruņoto spēku apmēru pierobežā, tad Latvijai vajadzētu domāt par stratēģisku atbildes reakciju, uzskata Daukšts.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Ivars Indāns sacīja, ka gadījumā, ja Krievija sāk ieguldīt līdzekļus tieši šajā virzienā, neieciešama kopīga NATO reakcija. Tomēr kopumā kaimiņvalsts lēmums vērtējams kā mēģinājums iespaidot ASV plānus Čehijā un Polijā izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmu.

Viņaprāt, šāds paziņojums vērtējams kā pret rietumvalstīm vērsts, nevis tiešs apdraudējums Latvijas drošībai. Par nopietnākām briesmām viņš uzskata Krievijas plānus Kaļiņingradas apgabalā izvietot raķetes.

Politoloģe, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa aģentūrai LETA atzina, ka tagad nāksies meklēt jaunus ceļus kā regulēt un ierobežot bruņojumu reģionā.

Viņa norādīja, ka mūsdienās konvencionālie bruņotie spēki tiek izmantoti reti, tādēļ Krievijas lēmums nerada militārus draudus. Tomēr tas ietekmēs reģiona kopējo drošību, jo nāksies meklēt citus risinājumus attiecībā pret Krievijas militārās klātbūtni Gruzijā un Moldovā.

Eksperti atgādināja, ka Latvija, Lietuva un Igaunija šim līgumam nav pievienojusies.

Kā ziņots, Putina preses dienesta paziņojumā teikts: "Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir parakstījis dekrētu par Krievijas Federācijas dalības apturēšanu Līgumā par konvencionālajiem spēkiem Eiropā un ar starptautiskajās vienošanās, kas ar to saistītas."

1990.gadā noslēgtais līgums ir viens no galvenajiem pēc Aukstā kara noslēgtajiem drošības līgumiem Eiropā, jo tas ierobežo armijas un konvencionālā bruņojuma, kā tanku, smagās artilērijas un kaujas lidmašīnu izvietošanu Eiropas kontinentā starp Atlantijas okeānu un Urāla kalniem, kā arī paredz virkni pasākumus savstarpējas uzticības, caurskatāmības un sadarbības nostiprināšanai.

Atbildē uz Vašingtonas plāniem Polijā un Čehijā izvietot pretraķešu vairoga daļas Putins jau aprīlī paziņoja par moratoriju līgumam no Krievijas puses.

Krievija vairākkārt ir pieprasījusi, lai Baltijas valstis un citas bijušā komunistiskā bloka valstis ratificē CFE, baidoties, ka NATO varētu iegūt priekšrocības, izvietojot konvencionālo bruņojumu to teritorijās.

Maskava norāda, ka līgums Krievijai nav izdevīgs, bet ir labvēlīgs Rietumu partneriem.

Pagājušajā mēnesī sasauktā Krievijas un NATO sanāksme beidzās bez rezultātiem.

Galvenais nesaskaņu avots ir NATO prasība saglabāt aizliegumu koncentrēt lielus spēkus un bruņojumu pie kādas valsts robežām.

Savukārt Krievija iebilst pret šo aizliegumu, jo tas ierobežo Krievijas spēku pārvietošanu Krievijas teritorijā, kaut arī Maskava apgalvo, ka tās pierobežu zonas ir kļuvušas daudz nestabilākas kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā.

Abām pusēm ir domstarpības par līgumu kopš 1999.gada, jo NATO uzskata, ka Krievija nepilda uzņemtās saistības izvest savu karaspēku no Moldovas un Gruzijas.

Turpretī Maskava apsūdz ASV militārā potenciāla palielināšanā pie tās robežām, veidojot jaunas armijas bāzes Rumānijā un Bulgārijā un plānojot izvietot pretraķešu aizsardzības sistēmu Polijā un Čehijā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form