Latvijā ir visi priekšnosacījumi labākās depozīta sistēmas ieviešanai Baltijas reģionā, pirmdien biedrības "Zaļā brīvība" un Stokholmas vides institūta Tallinas biroja rīkotājā seminārā par dzērienu iepakojuma sistēmas darbību Igaunijā un Lietuvā, kā arī tās iespējām Latvijā secināja uzaicinātie eksperti.
Seminārā pieaicinātie eksperti iepazīstināja ar depozīta sistēmas tendencēm Eiropā, analizēja situāciju Lietuvā un Igaunijā, kā arī piedāvāja risinājumus Latvijai. Tostarp interešu platformas, kurai ir kopīgs redzējums par aprites ekonomiku, "Reloop" pārstāve Anna Larsone norādīja, ka depozīta sistēmā, iegādājoties dzērienu, pircējs samaksā papildus maksu - depozītu, ko viņš saņem atpakaļ, izlietoto iepakojumu atgriežot tirgotājam. Depozīta sistēma jau ir ieviesta daudzās Eiropas valstīs, tajā skaitā Igaunijā un Lietuvā.
Stokholmas vides institūta Tallinas biroja pārstāvis Hari Mora norādīja, ka Latvijā ir iespēja attīstīt labāko depozīta sistēmu Eiropā, balstoties uz labāko praksi un ņemot vērā kļūdas kaimiņvalstīs. Igaunijā depozīta sistēma dzērienu iepakojumam tika ieviesta pirms vairāk nekā desmit gadiem, balstoties uz jaunā Iepakojuma likuma noteikumiem. Drīz pēc tam sistēma pilnveidota, lai sasniegtu Eiropas Savienības (ES) Iepakojuma direktīvā noteiktos mērķus. Igaunijā depozīta sistēma bija jāievieš ātri, lai nodrošinātu valsts mēroga dzērienu konteineru savākšanas sistēmu, kas apvieno pilsētas un lauku teritorijas. Tā tika izstrādāta, balstoties uz tobrīd labāko praksi Ziemeļu valstīs.
Pēc viņa teiktā, galvenās depozīta sistēmas priekšrocības ir 86-98% iepakojuma materiālu savākšana atpakaļ, tīra un augstas kvalitātes materiāla nodrošināšana, ko 100% iespējams pārstrādāt. Tāpat sistēma uzrādījusi ļoti straujus rezultātus, pateicoties finansiālajiem stimuliem - patērētāji, kas nav videi draudzīgi, arī dod savu ieguldījumu šajā kontekstā. Tā ir ļoti piemērota Igaunijas nosacījumiem, nodrošinot valsts mēroga dzērienu konteineru savākšanas sistēmu, kas apvieno pilsētas un lauku teritorijas, atbalsta atkārtoti lietojamu un atkārtoti uzpildāmu iepakojumu izmantošanu. Savukārt tās mīnusi, pēc Mora teiktā, ir nepieciešamība šo sistēmu detalizēti kontrolēt, sākot no tās ieviešanas pirmās dienas, ļoti aktīva ražotāju un mazumtirgotāju vadības koordinācija, īpaši sākumā, kā arī to pārvaldīt ir samērā grūti.
Zemes kopšanas konsultācijas (Care Consulting) pārstāvis Rauno Rāls teica, ka depozīta sistēma Lietuvā loģistikas ziņā ir līdzīga depozīta sistēmai Igaunijā, taču jaunāka un no sistēmas Igaunijā atšķiras ar to, ka attiecīgajā sistēmā bija jāinvestē pašiem Lietuvas ražotājiem. Pēc viņa teiktā, 97% patērētāju Lietuvā ir apmierināti ar valstī funkcionējušo depozīta sistēmu un uzskata, ka tā ir nepieciešama. Arī viņš piekrita, ka Latvijā ir iespēja aizgūt kaimiņvalstu pieredzi šādas sistēmas ieviešanā un novērst tur pieļautās kļūdas, radot vēl labāku depozīta sistēmu. Viņš uzsvēra, ka depozīta sistēma nav labāks izlietoto pārtikas produktu iepakojumu savākšanas veids par dalīti atkritumu savākšanu, bet gan vēl viens plastmasas atkritumu savākšanas veids. Šīs abas metodes Lietuvā viena otru papildina, sniedzot ļoti labu rezultātu.
AS "Latvijas valsts meži" (LVM) komunikācijas projektu vadītāja Līga Abizāre informēja, ka vairāk nekā 14 gadus darbojas LVM kampaņa "Nemēslo mežā", jo Latvijā ne visi sadzīves atkritumi nonāk tiem paredzētajos konteineros, bet liela - mežos. "Piesārņojuma sekas redzam vēl šobaltdien. "Nemēslo mežā" ir vērsta pret mežu piemēslošanu un nelegālām atkritumu izgāztuvēm mežā. Tās vadmotīvs ir tīrāki meži, atbildīgāki cilvēki un proaktīva rīcība, lai mežos nenonāktu atkritumi," sacīja Abizāre, piebilstot, ka 80% no valsts mežos savāktajiem atkritumiem ir PET pudeles.
Pēc viņas sacītā, kampaņu "Nemēslo mežā" ir iecerēts turpināt, jo mežos joprojām ir liels atkritumu daudzums. Atbildot uz klātesošo jautājumiem, viņa norādīja, ka depozīta sistēmas ieviešana nav risinājums, lai mežā atrastās pudeles savāktu, jo tās ir saplacinātas, sasmērētas un citādi bojātas, līdz ar to nederīgas depozīta sistēmai. Tikmēr tās ieviešana var palīdzēt kavēt to, lai šādi atkritumi mežā nenonāktu.
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs semināra diskusiju daļā vērsa uzmanību tam, ka būtu vairāk jādomā par to, kā pēc iespējas efektīvāk savākt plastmasu nevis izvērtēt tikai viena atkritumu savākšanas veida priekšrocības. Tāpat viņš vērsa uzmanību tam, ka Lietuvā depozīta sistēma ir vēl dārgāka nekā Igaunijā, un pauda bažas, ka Latvijā šādas sistēmas ieviešana izmaksās vēl vairāk. Uzaicinātie eksperti piekrita, ka sistēma Latvijā var izmaksāt dārgāk, taču tā var arī nebūt.
Biedrības "Zaļā brīvība" valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga teica, ka lielāku daļu jeb apmēram 65% atkritumu Latvijā apglabā, taču efektīvāk būtu šķirot atkritumus pēc iespējas tuvāk atkritumu atrašanās vietai, ņemot vērā to, ka ES mērķis ir 2030. gadā pārstrādāt 65% radīto sadzīves atkritumu un 75% iepakojuma materiālu. "Līdz 2030. gadam ir jāpanāk, lai viss plastmasas iepakojums atkal ir izmantojams vai pārstrādājams," viņš uzsvēra. Tāpat Brizga vērsa uzmanību, ka saskaņā ar ES vienreiz lietojamās plastmasas direktīvu 2025. gadā būtu jāsavāc 77% un 2029.gadā - 90% PET pudeļu. Tāpat no 2021. gada jāpaplašina ražotāju atbildības sistēma, liekot ražotājam uzņemties atbildību arī par atkritumu savākšanu dabā.
Viņš atgādināja, ka saskaņā ar Eirobarometra datiem, 45% iedzīvotāju Latvijā un vidēji 65% iedzīvotāju ES šķiro atkritumus pārstrādei, 26% iedzīvotāju Latvijā un 34% iedzīvotāju vidēji ES nelieto vienreizlietojamās plastmasas preces, kā piemēram, plastmasas galda piederumus un trauciņus, 18% iedzīvotāju Latvijā un 24% iedzīvotāju ES nepērk preces ar pārmērīgu iepakojumu. Pēc viņa teikta, Latvijas iedzīvotāju ieskatā dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas galvenās priekšrocības ir tīrāka vide, mazāk atkritumu, papildus motivācija nepiesārņot, vairāk sašķirotu atkritumu, papildus ienākumi, vairāk pārstrādātu resursu.
Brizga piekrita, ka depozīta un konteineru sistēmas var labi "sadzīvot" un papildināt viena otru, jo katra no tām attiecas uz dažādiem iepakojuma veidiem. Vienlaikus viņš rosināja Latvijā ieviest obligātu dzēriena iepakojuma depozīta sistēmu, ko attiecinātu uz plašu iepakojumu klāstu - bezalkoholiskajiem dzērieniem, ūdeni, alu, alkoholiskajiem dzērieniem, sulu, sulas koncentrātiem un nektāriem, kā arī PET, metāla un stikla iepakojumu. Pēc viņa teiktā, depozīta sistēmas operatoram jābūt ražotāju un tirgotāju veidotai bezpeļņas organizācijai. Depozīta likmi Latvijā būtu jānosaka 10 centus par iepakojuma vienību. Sistēmai nepieciešama pārdomāta kontroles sistēma, lai izvairītos no krāpšanās.
Jau ziņots, ka pagājušā gada nogalē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti vienojās aicināt parlamentu lemt par darba turpināšanu pie grozījumiem Iepakojuma likumā, kas paredz ieviest depozīta sistēmu dzērienu iepakojumiem.
Tāpat vēstīts, ka depozīta sistēma ieviešanas process uzsākts, pamatojoties uz vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju iesnieguma. Latvijā par depozīta sistēmas ieviešanu un nepieciešamību diskutē jau daudzus gadus.
