Ijabs uzskata, ka "pirms tas [mainīta Valsts prezidenta vēlēšanu kārtība] tiek darīts, tas ir nopietni jāapdomā". Eksperts vērsa uzmanību uz konkrētajām izmaiņām vēlēšanu kārtībā. Svarīgi, pēc Ījaba vārdiem, esot skatīties uz to, kas būs tiesīgs nominēt prezidenta amata kandidātus un cik kārtās notiks vēlēšanas.
Ja Valsts prezidenta amata kandidātus nominēs partijas, tad "izvērtīsies kārtējā partiju cīņa, no kā Latvijas sabiedrība diez vai kaut ko iegūs", sacīja politologs.
Ijabs piedāvāja nevis virzīt ideju par visas tautas vēlētu prezidentu, bet gan apsvērt domu palielināt Valsts prezidentam nepieciešamo atbalstu Saeimā. Palielinot nepieciešamo atbalstu parlamentā, Valsts prezidenta ievēlēšanai nepietiktu vis ar vienkāršo vairākumu, bet būtu nepieciešams divu trešdaļu vai par trīs ceturtdaļu parlamenta deputātu atbalsts. "Tādā gadījumā ir iespējams izvirzīt tādu kandidātu, par kuru lielākajā daļā partiju pastāv vienprātība," sacīja Ijabs.
Savukārt politologs Andris Runcis pieļāva iespēju, ka politisko partiju paustās idejas par visas tautas vēlētu prezidentu ir nopietnas. Runcis gan norādīja, ka "pašreiz ir tikai ideja, un tā ir apsveicama".
Pēc Runča domām, "ir nobriedis laiks padomāt par to, ka Latvijā varbūt ir tiešām vajadzīgs visas tautas vēlēts prezidents". Politologs sacīja, ka Latvijas situācijā parlaments ir politiski sadrumstalots un nespēj panākt vienošanos par Valsts prezidentu.
Kā ziņots, arī politisko organizāciju apvienība "Saskaņas centrs" rosina politiskās partijas sākt diskusiju par Latvijas prezidenta kandidātu izvirzīšanas, apspriešanas un ievēlēšanas kārtības maiņu, jo uzskata, ka mūsu valstī ir "nepieciešams visas tautas apspriests un vēlēts prezidents".
Pirms tam diskusiju par visas tautas vēlētu prezidentu rosināja sākt arī Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP). Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis iepriekš sacījis, ka tautas vēlēts prezidents ir viņa vadītās Latvijas Zemnieku savienības programmatiskā nostādne.
Jau ziņots, ka Latvijas iedzīvotāju uzskati kopš 1998.gada nav mainījušies - vidēji 80% vienmēr uzskatījuši, ka Latvijas prezidents jāievēlē Latvijas tautai, nevis Saeimas deputātiem.