Sojas pupiņas. Foto: Luiz Baltar

"Globālās tirdzniecības apstākļos ienāks ģenētiski modificēti augi, un, pat ja tos neaudzēsim, mēs tos ēdīsim," tā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) seminārā par biotehnoloģiju attīstību atklāja Lauksaimniecības fakultātes profesore Ināra Turka.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā liecina informācija LLU mājaslapā, Filozofijas katedras rīkotais metodoloģiskais seminārs "Biotehnoloģijas attīstība: dabaszinātne un ētiskie aspekti" notika vakar, 11.decembrī. Tajā viena no dalībniecēm - profesore Turka -, nolasot referātu "Ģenētiski modificētie augi - fakti, mīti, nākotne", akcentēja, ka vairs nav iespējams iztikt bez ģenētiskās modificēšanas.

"Daudzi cilvēki, kuriem ir diabēts, nevar iztikt bez ģenētiski modificēta insulīna," stāstīja profesore. Viņa informēja, ka trīs populārākie ģenētiski modificējamie augi ir soja, kukurūza un rapsis, turklāt patlaban Āzijā soju 95% apmērā audzē modificētā formā.

Turka atzinusi: pagaidām nav pierādījumu, ka ģenētiski modificēta pārtika būtu kaitīga veselībai. Tiesa, jutīgiem cilvēkiem iespējams saskarties ar komplikācijām - var tikt negatīvi ietekmēta hormonālā un imūnsistēma.

Informācijas tehnoloģiju fakultātes prodekāns Egils Stalidzāns referātā "Sistēmbioloģija un sintētiskā bioloģija" informēja, ka cilvēka genoma pabeigtais modelis tika publicēts 2004.gadā. Pašreiz izpētīti vai izpētes procesā ir aptuveni 2500 organismi. "Ir milzīga vēlēšanās tikt pie šiem kodiem, un vēlāk tos arī modificēt savā labā," stāstīja prodekāns.

Viņš uzskata: lai arī mums ir milzīgs informācijas apjoms, modificēt dzīvos organismus vajadzētu ļaut tikai tiem, kas zina, kā to darīt. "Diemžēl pagaidām mēs to nevaram, taču bez mēģinājumiem progresa nebūs," sacīja Stalidzāns.

Sociālo zinātņu fakultātes Filozofijas katedras doktors Gunārs Brāzma atzina, ka lielā mērā biotehnoloģijas ētiskie jautājumi ieslīgst galējībās - vai nu tas ir ļoti labi, vai slikti.

Doktors uzskata, ka tehnoloģijas veicina labklājību un tas palielina iespēju labklājīgi dzīvot. Kā piemēru viņš minēja mākslīgo insulīnu. Taču, pēc viņa domām, nav labi zinātni balstīt uz eksperimentiem. Klātesošos Brāzma ieinteresēja, stāstot arī par cilmes šūnām un klonēšanu.

Starpkatedru metodoloģiskais seminārs "Biotehnoloģijas attīstība: dabaszinātne un ētiskie aspekti" notiek katru gadu, un ar to tiek noslēgts zinātnes filozofijas kurss maģistrantiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form