Eksperti par atceres dienu 16.martā – politiska skandalēšanās ar nacionālisma noti
Foto: LETA

Nacionālās apvienības (NA) iniciatīva piešķirt Leģionāru atceres dienai, 16.martam oficiālu atceres dienas statusu, visticamāk, negūs Saeimas atbalstu, taču tāds arī nav šīs iniciatīvas mērķis – galvenais uzdevums ir pievērst sev uzmanību un uzsvērt savas atšķirības no citiem politiskajiem spēkiem, uzskata portāla "Delfi" aptaujātie eksperti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

16. marts jau ir bijusi oficiāla Latviešu karavīru piemiņas diena laikā no 1998. līdz 2000. gadam, bet 7. Saeimas deputāti 1999. gadā šo kārtību nolēma atcelt. Toreiz izmaiņas likumā iesniedza Tautas partijas frakcija, pamatojot, ka 16.marta noteikšana par latviešu karavīru atceres dienu nav saliedējusi sabiedrību un ir kaitējusi Latvijas tēlam pasaulē. Turklāt 16.marts ir saistāms ar latviešu leģionāru piemiņu, nevis visiem latviešu karavīriem, kuri cīnījušies arī citās frontēs.

Kopš 2000.gada toreizējās TB/LNNK frakcijas deputāti un pēdējos gados NA tautas kalpi ideju atjaunot 16.martu kā oficiālu atceres dienu izteikuši vairākkārt, taču tas nav guvis atzinību.

Šonedēļ Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisija, kurā vairākums gan ir NA biedri, pāris dienas pirms šī jautājuma skatīšanas Saeimas sēdē atbalstīja 16.marta noteikšanu par Latviešu nacionālo karavīru atceres dienu. Tomēr paredzams, ka plenārsēdē šī iniciatīva tiks noraidīta, jo vairums pārējo koalīcijas deputātu šo ideju neatbalsta. Apakškomisijas sēdē šo iniciatīvu atbalstīja pieci NA deputāti, kā arī Ingūna Rībena un Janīna Kursīte-Pakule no "Vienotības" frakcijas, savukārt pret bija Nikolajs Kabanovs no "Saskaņas centra" frakcijas.

Karavīru piemiņai - Lāčplēša diena

Politologs Juris Rozenvalds uzskata, ka leģiona veterāniem ir jāsaglabā tiesības pieminēt savus kritušos biedrus un likt ziedus pie Brīvības pieminekļa, bet ir jānovelk līnija, ka 16. marts ir diena, kas nav saistīta ar Latvijas valsti, jo šis datums ir saistīts ar karavīriem nacistiskās Vācijas militāro formējumu ietvaros.

"Es vēl varētu saprast argumentu, ka daļa šo cilvēku varēja savā motivācijā cīnīties pret komunismu, bet ļoti grūti saprast izteikto argumentu, ka tie cilvēki ir cīnījušies par Latviju. Tas nebija iespējams, jo tas bija karš starp divām lielvarām," vērtēja politologs.

Līdz ar to, pēc Rozenvalda domām, 16. marts kā datums ir jāatstāj pretrunīgajai Latvijas vēsturei, laikiem, kad Latvijas iedzīvotāji bijuši ierauti cīņās citu lielvaru pusēs, bet latviešu karavīru piemiņu jāatzīmē Lāčplēša dienā, 11. novembrī.

Savukārt NA līdz ar šo priekšlikumu "strādā uz savu elektorātu", bet sabiedrību šis gājiens noteikti nevienotu, teica politologs.

Ažiotāža ap 16. martu noplok

16. martā Rīgā notiekošie pasākumi daudzus gadus ir izsaukuši skaļu rezonansi ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski, tomēr pēdējos gados šīs dienas aktualitāte mazinājusies, atzina Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Tas skaidrojams ar to, ka valsts savu pozīciju par 16.martu ir izteikusi pietiekami skaidri - tā Latvijā nav oficiāli atzīmējama diena un nav valstisks pasākums, bet lielā mērā ir nevalstisku organizāciju aktivitāte un politisku grupu interešu un vēlmju izrādīšana.

"Tāpēc Latvijai, visticamāk, nebūs gari un plaši jāskaidrojas, kāpēc ir šie notikumi Rīgā 16.martā, jo tas nav valstiskā līmenī," sacīja Sprūds.

Arī sociologs, pētījumu centra "SKDS" vadītājs Arnis Kaktiņš piekrita, ka ažiotāža ap 16. martu Latvijā kļūst aizvien mazāka, "publikai pamazām apnīk, jo cik gadus var vārīt vienu un to pašu zupu". Tāpēc NA ir jāgudro kādi jauni rakursi, kā citādi pavērst to pašu tematiku, lai to atkal kaut kā padarītu interesantu - lai par to informētu mediji un izteiktos arī politiskie oponenti.

Vēlme celt troksni un pievērst sev uzmanību

Sociologs Arnis Kaktiņš norāda, ka Lāčplēša diena, 11. novembris, kad daudzi iedzīvotāji piemin kritušos Latvijas brīvības cīnītājus, nav tā diena, kad politiķi var izpausties. Ir jāatrod kādas citas dienas un iespējas, kas atļauj šo "paskandalēšanos" - tam piemērotas dienas ir 16. marts un 9.maijs.

Līdz ar vēlēšanu tuvošanos Nacionālās apvienības politiķi nežēlo enerģiju, lai atgādinātu šo datumu vēsturisko nozīmīgumu, sacīja Kaktiņš.

"Kādai sabiedrības daļai šīs lietas ir svarīgas, tāpat NA vajag sevi tā spilgti iezīmēt un parādīt atšķirības no citām politiskajām partijām. NA savas izpratnes līmenī cenšas   iezīmēt nacionālo līniju un, likumsakarīgi, liek uzsvarus arī uz leģionāru atceres dienu," viņš klāstīja.

Kaktiņš uzsvēra: ja nebūtu pretējā - krieviskā puse, kurā protestētāji iestājas pretī, - tad arī lielākās daļas NA biedru interese par šo datumu pazustu. "Tas lielā mērā notiek tikai tāpēc, ka ir otra puse, kura saka, ka tā nedrīkst," teica Kaktiņš.

Paredzams, ka Saeimā iniciatīva paliks bez virzības, tomēr ne jau tas ir īstais mērķis.

"Mērķis ir troksnis publiskajā telpā un uzmanības pievēršana sev," atkārtoti pauda Kaktiņš.

Tomēr vienlaikus skaidrs, ka Otrā pasaules kara notikumi neaizmirsīsies un neapklusīs, atzina Sprūds. Ar katru gadu Otrā pasaules kara dalībnieku paliek arvien mazāk, līdz ar to, no vienas puses, mazinās emocionalitāte ap 16. martu un vēsturiskajiem notikumiem, taču vienlaikus tie apaug ar interpretācijām un mītiem, vērtēja ārpolitikas eksperts.

Krievija izmantos iespēju izteikties

Sprūds gan uzsvēra, ka Krievijas interese par 16. martu nekur nepazudīs, jo šīs dienas pasākumi ir viens no aspektiem, kas Krievijai ir izdevīgi, jo ļauj parādīt - "šeit, redziet, slavina nacistus, fašistus, Latvija ir valsts, kur iestājas par principiem, kas neatbilst vispārpieņemtām normām".

Ārpolitikas institūta vadītājs ir pārliecināts, ka Krievijā un vēl dažās valstīs vienmēr būs cilvēki, kuri atradīs ieganstu, lai interesi par 16.marta radītajām emocijām Latvijā uzturētu mākslīgi. Līdz ar to nevarot izslēgt, ka Krievijā masu medijos parādīsies Ārlietu ministrijas paziņojumi par nacisma un fašisma atdzimšanu Latvijā, kā arī reportāžas par norisēm 16.martā.

Šo viedokli Latvijā noteikti paudīs arī Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs, kurš pēdējā laikā ir bijis pietiekami aktīvs viedokļa paudējs.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aleksandrs Vešņakovs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form