Eksperti par prezidentu gadu pēc ievēlēšanas: politiskais minimālisms bez tieksmes būt par karali
Foto: F64

Apritot vienam gadam, kopš eksbaņķieri Andri Bērziņu izvirzīja un ievēlēja par Valsts prezidentu, portāla "Delfi" aptaujātie politikas vērotāji viņa darbībā saskata konkrēta fokusa trūkumu un politisko minimālismu, savukārt viņa darbības stilā – neuzspēlētību bez tieksmes kļūt par karali.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Uzplaiksnījumi atsevišķos momentos

Bērziņš ir pirmais Valsts prezidents kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kurš ir nācis no laukiem, ar ko varētu būt skaidrojama viņa vienkāršība izpausmēs, kas viņu tuvina tautai. Taču vienlaikus žēl, ka šī īpašība prezidentam ļāvusi drosmīgi izpausties vien atsevišķās epizodēs, norāda sociologs Aigars Freimanis.

"Šis prezidents ir vairāk uzplaiksnījis atsevišķos momentos. Kā banku jomas profesionālis viņš drosmīgi izpaudās, runājot par Latvijas Krājbankas krīzi un iespējamu tālāko rīcību saistībā ar to. Taču pārsvarā viņš darbojas politiskā minimālisma žanrā," vērtēja sociologs.

Freimanis uzskata, ka viena no problēmām Bērziņa darbā ir fokusa trūkums atšķirībā no iepriekšējiem prezidentiem. Vaira Vīķe–Freiberga prezidenta amatā vairāk pievērsās ārpolitikai, un Valdis Zatlers – iekšpolitikai, bet Bērziņam šāda skaidra virziena nav. "Tāpēc tas būtu vēlējums prezidentam nākotnē - skaidrāk iezīmēt fokusu un virzienu, kam pievērst savu galveno uzsvaru, vienlaikus precīzāk iezīmējot tematiku ārpus pierasto frāžu rāmjiem," klāstīja Freimanis.

Arī politologs Ivars Ījabs uzsvēra, ka Bērziņu viņa prezidentūras pirmajā gadā raksturojusi viņa spēja neiejaukties situācijās, kur viņa priekšgājēji visdrīzāk būtu metušies politiskā cīniņā ar neprognozējamām sekām.

"Gads kopš Bērziņa ievēlēšanas ir bijis viens no trauksmainākajiem atjaunotās republikas vēsturē, un jaunā prezidenta lielākais nopelns ir bijusi izvairīšanās no papildus nestabilitātes jau tā gana nestabilajā politiskajā vidē," atzina Ījabs.

Prezidents šajā laikā ir paguvis pieteikt vairākas iniciatīvas, piemēram, valsts pārvaldes reformas vai tautsaimniecības attīstības jomās, taču iznākums vēl nav sagaidīts. Līdz ar to pagaidām vēl pāragri spriest par prezidenta politisko pienesumu, sacīja politologs.

Savukārt Freimanis norādīja, ka pašreizējais Valsts prezidents tāpat mierīgi soļojis pāri svarīgajiem un neviennozīmīgi vērtējamiem datumiem kā 16.marts un 9.maijs, kas ik gadu Latvijā saceļ viedokļu vētru.

"Neizskatās, ka Bērziņš kādam gribētu izdabāt vai piemēroties, viņš fiksē situāciju ar politiku maz saistīta cilvēka acīm, kādi ir vairākums Latvijā. Pamatvēstījums no prezidenta šajos datumos bija – nevajag iekarst un nevajag kašķēties. Viņš nevienā no šiem datumiem sevi nepieskaita ne vienā, ne otrā pusē," klāstīja Freimanis. Bērziņš savos izteikumos par dažādām aktualitātēm izpaudies kā garāmgājējs, kādēļ izdevies izvairīties no asiem viedokļu uzbrukumiem, sacīja Freimanis.

"Kaut kā viņam pat savā ziņā veicas. Viņš trāpa vajadzīgā tēmā, bet ne karstā punktā," norādīja Freimanis un uzteica arī Valsts prezidenta kancelejas komandas darbu.

Savukārt Ījabs izteicās, ka prezidenta dienas kārtība dažādos jautājumos "nepakļaujas bara instinktiem". Otrā pasaules kara jautājumu kontekstā pieminami ir gan Bērziņa centieni satuvināt vācu un padomju armijā karojušos veterānus, kas nav paticis nacionālistiem. Tāpat arī nācies uzklausīt asas replikas par "fašistu un esesiešu glorifikāciju", kad publicēts aicinājums plašāk skaidrot 16.marta vēsturisko nozīmi, kā arī mazināt ažiotāžu ap ikgadējiem notikumiem šajā dienā.

Esot grūti kaut ko pārmest Bērziņam saistībā ar prezidenta pienākumu pildīšanu, norādīja Ījabs. Viņš atgādināja, ka periodā pēc Saeimas atlaišanas, kad prezidents noteica parlamenta darba kārtību, viņš atteicās iekļaut Saeimas dienaskārtībā vairākus populistiskus likumprojektus. Tāpat Bērziņš nav kautrējies komentēt un kritizēt atsevišķu ministru veikumu. Prezidents seko līdzi likumdošanai un atsevišķus likumprojektus, piemēram, grozījumus Valsts robežas likumā, aizsūtījis atpakaļ Saeimai. Tajā pašā laikā Bērziņa publiskie uznācieni reizēm raisījuši visai pretrunīgus viedokļus, taču tas pašu prezidentu īpaši nesatrauc, secina Ījābs.

"Īsi sakot, Bērziņa personā mums ir darīšana ar politiķi. Labāku vai sliktāku, bet tomēr politiķi," sacīja politologs.

Tautsaimniecībā kompetentākais bez proaktīvas ietekmes

Savukārt ekonomists Ģirts Rungainis, lūgts vērtēt Valsts prezidenta veikumu, iesaistoties tautsaimniecības un ekonomikas problēmu risināšanā, sacīja, ka Bērziņš nenoliedzami ir šo jautājumu lokā kompetentākais prezidents, kāds Latvijā bijis.

"Nenoliedzami, viņš ir ekonomikā, finansēs, saimnieciski un uzņēmējdarbības ziņā kompetentākais prezidents, kāds mums jebkad ir bijis. Esam to jutuši, bet kā vienmēr gribam sagaidīt vairāk," teica Rungainis.

Viņš uzsvēra – tas, ko prezidents paudis ekonomikas jomā, ir ar izpratni un vēlmi dot pozitīvu pienesumu, tomēr skaidrs, ka šajā pozīcijā ir grūti atstāt reālu iespaidu – tas jādara cilvēkiem, kuri ir ap prezidentu, piemēram, Stratēģiskās analīzes komisijai.

Tajā pat laikā arī nevarētu teikt, ka kopš Bērziņa stāšanās amatā būtu noticis kāds milzīgs pārrāvums kādu jautājumu risināšanā vai jūtama lielāka proaktīva ietekme, nevis tikai reaģēšana uz jau notikušām lietām.

"Novēlu prezidentam strādāt un panākt to, ka tiek ne tikai komentēts vai reaģēts, bet ir lielāka iesaiste politikas veidošanā," teica ekonomists, kurš arī piebilda, ka viena gada periods kopš stāšanās amatā padarītā novērtēšanai tomēr ir par īsu, ņemot vērā "ieskriešanās laiku".

Viņam nevajag visu to pompu

Savukārt etiķetes un protokola eksperte Irma Kalniņa, vērojot Bērziņa darbību Valsts prezidenta amatā, atsaucās uz viņa teikto, ka šis viņam bijis kā mācību gads, kad jāapgūst darāmo. Arī viņa uzsvēra, ka Bērziņš ir ļoti demokrātisks un ne karalisks prezidents, kurš prot pietuvināties tautai ar savu vienkāršo stilu.

Ir arī cilvēki, kuri vēlas, lai prezidents būtu ar karaļa stāju, manierēm un uzvedību.

"Andrim Bērziņam tas nav un arī nekad nebūs. Man priecē, ka cilvēks to apzinās un netēlo. Tā [iepriekšējo prezidentu] tēlošana, kas redzēta iepriekšējos gadus, reizēm likās pāršauta pār strīpu," teica protokola eksperte.

Savukārt modernas izpausmes pašreizējā prezidenta uzvedībā neesot jāgaida, jo Bērziņš ir audzis citā laikmetā. "Tā būs jaunā paaudze, kas pārņems globālo uzvedības stilu," sacīja Kalniņa.

Viņa uzsvēra, ka Bērziņa atteikšanās no eskorta ar sirēnām, Jūrmalas rezidences un algas ziedošana savai skolai liecina, ka "viņam nevajag visu to pompu". "Viņš ir pieejams, ar viņu var runāt kā ar normālu cilvēku," sacīja eksperte.

Pašlaik neviens vairs nerunā par Valsts prezidenta ģimenes statusu un dzīvesbiedres piedalīšanos pasākumos. Lai arī sākotnēji Bērziņš izteicies, ka neredz nepieciešamību viņa dzīvesbiedrei piedalīties dažādos oficiālos pasākumos, viņa Bērziņam bijusi līdzās visās svinīgajās vakariņās un citos pasākumos, sagaidot Latvijā augstus viesus, arī nesenās Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili vizītes laikā, uzsvēra Kalniņa.

Vērtējums par Bērziņa kā Valsts prezidenta tēlu ārpus valsts nav tik viennozīmīgs. Piemēram, viņa runa ANO Ģenerālās asamblejas pasākuma ietvaros pērn septembrī norādījusi uz viņa slikto angļu valodu, kā arī neveiklību.

Tomēr būtu jāatceras, ka "neviens nevar būt pilnīgi perfekts", turklāt šajā laikā Bērziņa angļu valoda ir uzlabojusies un viņš ir ērtāk iejuties prezidenta lomā un prot atbrīvoties, atzina etiķetes un protokola eksperte.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Andris Bērziņš (bijušais prezidents)
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form