Zemkopības ministra Mārtiņa Rozes (ZZS) fotogrāfija un uzruna uz Zemkopības ministrijas (ZM) aptaujas anketām, lai noskaidrotu lauksaimnieku viedokli par valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta programmām, liecina par valsts pārvaldes kopējo nopelnu piesavināšanos saistībā ar šī finansējuma sagādāšanu, uzskata aģentūras LETA aptaujātie eksperti.
Zemkopības ministrs uzrunā Latvijas lauksaimniekiem aptaujas anketas sākumā skaidro valsts un ES atbalsta programmu īstenošanas mērķi, minot konkrētus pasākumus no ES atbalstītā Lauku attīstības plāna (LAP). Jau ziņots, ka šajā plānā 2004.-2006.gadā Latvijai ir pieejami 410 miljoni eiro (288 miljoni latu).

Ministrs uzrunā arī aicina valsts lauku iedzīvotājus piedalīties šajā aptaujā. Uzrunā arī sniegts pamatojums, kādēļ šī aptauja tiek veikta. Īpaši uzsvērts, ka ZM ir svarīgi noskaidrot, kāda veida informācija lauksaimniekiem ir nepieciešama un kādā veidā nozarē strādājošie to vēlas saņemt.

Kā aģentūrai LETA sacīja sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Lolita Čigāne, šis ir kārtējais gadījums, kad politiķis mēģina personificēt ES finansējumu ar sevi, piesavinās nopelnus kā šī finansējuma sagādātājs un tagad ar aptauju mēģina uzzināt, kādi ir rezultāti.

Pēc Čigānes teiktā, tas, ka Latvijai ir pieejams ES finansējums, ir visas valsts pārvaldes nopelns. "Ir gan viņa [Rozes] nopelns, gan arī daudzu citu cilvēku," teica Čigāne.

"Providus" pētniece sacīja, ka šis ir līdzīgs gadījumam, kad uz ceļiem tika uzstādīti plakāti, kuros satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) ministrijas vārdā atvainojās autovadītājiem par sagādātajām neērtībām saistībā ar ceļu būves darbiem.

"Delnas" administratīvo resursu izmantošanas priekšvēlēšanu kampaņā projekta reģionālā koordinatore Līga Stafecka aģentūrai LETA sacīja, ka ministrs ir atpazīstamākā persona nozarē strādājošajiem, taču bez Rozes fotogrāfijas uz aptaujas anketas varēja arī iztikt.

Šajā gadījumā Roze personificē aptauju ar sevi, lai gan to veic ZM. Šīs aktivitātes varētu saistīt ar 9.Saeimas vēlēšanu tuvošanos, piebilda Stafecka.

Kā aģentūrai LETA skaidroja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece, iemesls, kādēļ aptaujā tika publicēta uzruna un Rozes foto, esot vienkāršs: "Ja anketa ir personiskāka un lauku ļaudis aicina piedalīties konkrēta augsta ranga amatpersona, tad atsaucība ir lielāka un iespējams iegūt pilnīgāku ainu par situāciju."

Viņa pauda viedokli, ka šajā konkrētajā uzrunā nekādi netika slavēti vai popularizēti ZM vai ministra tieši ieguldījumi LAP realizācijā, kā arī nekādi netika norādīts, piemēram, ka konkrētās ministrijas vai ministra nopelns ir tas, kādēļ lauku iedzīvotāji saņem finansējumu no ES.

Pētījumu un lauku iedzīvotāju aptauju par LAP pasākumu realizēšanu veiks socioloģisko pētījumu firma "SKDS", kas ir uzvarējusi atklātā konkursā un kas par šo pakalpojumu saņems 33 765 latus.

Lai veiktu konkursā noteikto darbu uzdevumu, Latvijas reģionālās preses abonentiem un lauksaimniecības konsultāciju centru rajonu birojiem tika piegādātas aptaujas anketas. Kopumā lauku reģionu iedzīvotājiem tika izplatītas 300 000 anketu.

Aptauju rezultāti tiks apkopoti līdz šā gada 1.martam. Nākamajā mēnesī plānoti pieci semināri, viens no tiem būs reģionālās preses pārstāvjiem, bet četri - lauksaimniecību konsultantiem dažādos Latvijas reģionos.

Kā norāda Muceniece, aptaujas anketas tika veidotas ar domu, lai tiktu apkopota nepieciešamā informācija par pašreizējo plānošanas periodu, kas beidzas 2006.gada beigās. Tāpat aptauja tiek veikta, lai iegūtu informāciju par to, kā izplatīt lauksaimniekus interesējošo informāciju nākamajā ES plānošanas periodā - no 2006.gada līdz 2013.gadam.

Pēc ZM pārstāves teiktā, aptaujas anketas arī sniegs ziņas par lauksaimnieku līdzšinējo dalību ES finansējuma apguvē.

ZM pārstāve piebilst, ka informatīva rakstura pētījumi ZM uzdevumā tiek veikti regulāri un ir nenovērtējams palīgs, veidojot informācijas sniegšanas stratēģiju gan par ES atbalsta programmām, gan pieejamajiem fondiem, gan lauksaimniecības politiku vispār.

Veicot šādus pētījumus, ir iespējams maksimāli efektīvi izmantot pieejamos finanšu resursus izglītojošu un informatīvu kampaņu veikšanā, kā arī lauksaimnieku informēšanā par ZM realizēto valsts politiku zemkopības nozarē, teica Muceniece.

Biedrības "Zemnieku saeima" (ZSA) biroja vadītāja Rita Sīle aģentūrai LETA sacīja, ka 300 000 anketu ir par daudz, jo Latvijā nemaz nav tik daudz lauku saimniecību.

Sīle uzskata, ka izstrādātie anketas jautājumi nenodrošina anketēšanas mērķi. Anketas aizpildītājam ir stipri nepilnīga iespēja sniegt ziņas ministrijai, kāda informācija viņam ir nepieciešama. Turklāt anketā, lai noskaidrotu vēlamos informācijas saņemšanas kanālus, nav piedāvāti visi tradicionālie lauksaimniecības sektora informācijas saņemšanas avoti.

Svarīgs informācijas izplatītājs - Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs - anketā ir minēts nepareizi, piebilda ZSA biroja vadītāja.

Pēc Sīles teiktā, informēšanas problēmas ir zināmas, uz kurām lauksaimnieki ir norādījuši ZM jau vairākkārt. Piemēram, nesen ir pārtraukts raidījums Latvijas Radio pirmajā programmā, kas tika pārraidīts agri no rītiem un sniedza būtisku informāciju nozarē strādājošajiem.

Pēc ZSA biroja vadītājas teiktā, lauksaimnieku un pagastu lauku attīstības speciālistu rīcībā bieži vien nonāk nepietiekama informācija. Īpaša anketēšana, lai konstatētu problēmas informācijas apritē, nebija nepieciešama, uzskata Sīle, izsakot cerību, ka turpmāk varēs sagaidīt no ZM aktīvu informācijas problēmu risinājumu.

Aptauja tiek finansēta ES atbalstītās LAP tehniskās palīdzības "Atbalsta programmu aptauja" ietvaros.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!