Partiju programmas analizēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) speciāliste vispārējās izglītības jautājumos Baiba Bašķere, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) valdes locekle Ģertrūde Zabašta un sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Marija Golubeva.
Pēc iepazīšanās ar partiju programmām LIVA atzīmē, ka valsts labklājības līmenis ir atkarīgs no cilvēku resursiem, no iespējām iegūt zināšanas un prasmes. "Skolotāji vēlas sniegt savu profesionālo un sirds ieguldījumu tādā izglītības sistēmā, kas orientēta uz cilvēku kā sargājamu, saudzējamu un attīstāmu vērtību. Tad tiks garantēta izglītības pieejamība, mācīšanas un mācīšanās kvalitāte, skolas, ģimenes un sabiedrības sadarbības efektivitāte," uzsver LIVA valdes locekle.
LIZDA norāda, ka nevienā partiju programmā nav nekādu konkrētu pasākumu, kuru dēļ valsts attīstība un labklājība būtu saskatāma. "Tas ir tieši tāpat kā skolā, kurā ir sniegtas informatīvas zināšanas bez prasmju un iemaņu attīstīšanas, respektīvi, visi zina, kā ir jābūt, bet, kā to praktiski realizēt, nevienam nav ne jausmas," uzskata Bašķere.
Golubeva norāda, ka Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) solījumiem par patriotisko izglītību ir izteikti retorisks un ideoloģisks raksturs, tiem nav nekāda sakara ar to, kas nepieciešams pilsoņiem demokrātiskā valstī: prasme būt autonomiem, sadarboties ar citiem, pieņemt lēmumus.
"Par savas valsts patriotu nevar izaudzināt teorētiski, to var izdarīt tikai ar savu personisko piemēru, mīlestību pret savu valsti. Patlaban grūti nosaukt Latvijā kādu politisko spēku, kas patiesi mīlētu savu valsti un atbildīgi darbotos tās labā," uzskata LIZDA pārstāve.
ZZS sola, pilnvērtīgi īstenojot finansēšanas principu "nauda seko skolēnam", panākt pedagogu darba samaksas pieaugumu. Golubeva uzskata, ka principa "nauda seko skolēnam" pilnvērtīga īstenošana ir iespējama, tikai ļaujot vecākiem pašiem izlemt, kurai skolai tiks valsts finansējums viņu bērna izglītībai. Tieši šo risinājumu ZZS ministre līdz šim nav atbalstījusi. "Savukārt sakars starp "nauda seko skolēnam" un skolotāju algām ir visai nosacīts. Ja atceļ dažus birokrātiskus ierobežojumus un samazina skolotāju skaitu, algas var paaugstināt jau tagad," uzskata Golubeva. Solījumu skolu ēku labākai izmantošanai veidot daudzfunkcionālas izglītības iestādes viņa uzskata par atbalstāmu ideju.
ZZS priekšlikumu nodrošināt kvalitatīvu, efektīvu un pieejamu augstāko izglītību atbilstoši valsts un tās reģionu vajadzībām Golubeva dēvē par ne īpaši tālredzīgu. Viņa uzskata, ka nebūtu lietderīgi pieskaņot augstāko izglītību reģioniem, bet svarīgāk būtu panākt resursu koncentrāciju vienā līdz divās zinātnes universitātēs, lai attīstītos zinātne, reģionos atstājot tikai dažas augstākās izglītības programmas.
Savukārt LIZDA ZZS ieceres, kas attiecas uz augstāko izglītību, raksturo kā ļoti nekonkrētas frāzes un norāda, ka Latvija nav tik liela, lai nebūtu iespējams formulēt konkrētas valsts vajadzības.
LIZDA politiskās apvienības "Par labu Latviju!" (PLL) apņemšanos nodrošināt bezmaksas izglītību dēvē par "pilnīgi nereālu sapni" kaut vai tādēļ, ka nav nekāda pamatojuma, kā tas būs iespējams. Arī LIVA pauž neziņu, kā PLL atbalstīs šīs kodolīgās frāzes īstenošanu dzīvē. Līdzīgi arī izglītības politikas ekspertei Golubevai nav skaidrs, ar kādiem politikas instrumentiem to var panākt samazinātā finansējuma apstākļos.
Par visai dīvainiem solījumiem viņa dēvē arī ieceri paplašināt profesionālo mūžizglītību, izglītības politiku pilnībā pakļaut stingrai valsts kontrolei, tostarp pieļaujamo pamata mācību līdzekļu ziņā. PLL apgalvo, ka "ierobežosim skolās izmantojamo mācību grāmatu skaitu - katrā mācību priekšmetā pieļausim tikai vienu oficiālu mācību grāmatu". "Mācību līdzekļu izvēle demokrātiskajās valstīs parasti ir brīva, savukārt Krievijā dažos priekšmetos ir atļauta tikai viena, pareiza mācību grāmata," uzsver Golubeva.
Arī LIZDA iebilst pret ierobežotu mācību grāmatu skaitu vienā mācību priekšmetā, jo uzskata, ka skolotājam profesionālim jābūt tiesībām izvēlēties mācību materiālu, cita lieta - ar to nodrošināt visus izglītojamos. "Tā kā šī apvienība piedāvā patiesi bezmaksas izglītību, tad būtu jādomā arī par iespēju iegūt to kvalitatīvu," piebilst Bašķere.
PLL plāno veikt padziļinātu analīzi un rosināt plašākas diskusijas starp skolotājiem un bērnu vecākiem par līdzšinējo reformu efektivitāti, tostarp skolēnu sekmju vērtēšanas kritērijiem un veidiem, mācību procesa intensitāti, ilgumu un citiem aktuāliem jautājumiem. Kā atzīst Golubeva, tā ir laba ideja, bet saskaņā ar politikas dokumentiem pāreja uz izglītību, kuras pamatā ir iemaņas un prasmes, ir jau sen notikusi, un šo principu labākai īstenošanai nepieciešama skolotāju izglītības reforma, ko politiskā apvienība, izskatās, neplāno veikt.
Arī LIZDA nav skaidrs, kā šī apvienība gatavojas veikt pārorientāciju no "mehāniskas vielas apgūšanas" uz izglītību, kuras pamatā ir iemaņas un prasmes. "Varbūt viņi vēl nav iepazinušies ar izglītības paradigmu maiņu," komentē LIZDA. "Mūsuprāt, te liela loma ir pedagoģisko augstskolu studiju programmām," uzskata LIZDA pārstāve.
Golubeva par labu nodomu uzskata PLL solījumu prasīt, lai skolotāju un augstskolu pasniedzēju darbā galveno lomu ieņemtu mentora, konsultanta, analītiķa, aktīva moderatora, projektu vadītāja un trenera funkcijas, lai viņi pilnībā pārvaldītu informātikas un komunikāciju tehnoloģijas.
Arī LIZDA atbalsta PLL ideju par skolotāju un augstskolu pasniedzēju darba galveno uzdevumu. Tomēr LIZDA uzsver, ka valstī nepieciešami pedagogi, kuri ir psiholoģiski gatavi strādāt skolā, ar labām metodikas, didaktikas, psiholoģijas un pedagoģijas zināšanām un praksi.
Golubeva secina, ka PLL solījumos attiecībā uz augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanu ir ietvertas labas idejas, bet nepieciešams arī paaugstināt akadēmiskas prasības Latvijas mācībspēkiem, citādi kvalitāte nemainīsies. "Ļoti progresīvs ir solījums "Veiksim grozījumus Imigrācijas likumā, atvieglojot procedūru ārzemju studentiem vīzu un uzturēšanās atļauju iegūšanai, lai studētu Latvijā"," uzskata Golubeva. Viņa par nedaudz vienkāršotu skatījumu dēvē apņemšanos sākt stingrāku augstskolu realizēto studiju programmu kontroli, nodrošinot augstākās izglītības atbilstību darba tirgus prognozēm.
"Darba tirgus vajadzības ir tikai 50% no augstākās izglītības mērķiem, tikpat svarīga ir zinātnes izaugsme, un tai arī ir jāpieskaņo augstskolu realizētās programmas. Turklāt solījumos nav ne vārda par atbalstu arī sociālām zinātnēm, kur kvalitāte pašlaik nav izcila. Pilnīga atteikšanās finansēt sociālo un humanitāro zinātņu attīstību Latvijā būtu kļūda," uzsver Golubeva.
Savukārt "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) priekšlikumu nodrošināt, ka ikkatrs strādājošais iegūs tiesības izmantot daļu no sava ienākuma nodokļa medicīnas pakalpojumu, veselības apdrošināšanas un izglītības apmaksai, vērtējot pēc būtības, Golubeva raksturo kā atbilstošu demokrātijas attīstības tendencēm, kad pilsoņi var paši lemt, kur ieguldīt daļu no savas nodokļu naudas.
Savukārt PCTVL solījums nodrošināt stabilu veselības aizsardzības, izglītības un tiesībsargājošās sistēmas attīstību ir pārāk vispārīgs, jo nav skaidrs, kā mērīt, vai mērķis sasniegts, norāda izglītības eksperte.
Arī LIZDA PCTVL priekšlikumus dēvē par vispārīgām frāzēm, kas tikpat labi varētu sanākt un varētu arī nesanākt - nekādas politiskas atbildības. "Gribētos saprast, kā tas viss notiks, jo par konkrētu partijas darbību, lai to sasniegtu, nav neviena vārda," norāda arī Bašķere.
Līdzīgās domās eksperti ir arī par politiskās apvienības "Vienotība" priekšlikumiem, kam izvēlēti vispārīgi formulējumi - vidējā izglītība un divas svešvalodas, arodizglītība - kopā ar uzņēmumiem, universitātes - starptautiski atzītas. "Iespējams, ka šai apvienībai ir konkrētāks plāns, kā viņi to realizēs. Pašlaik grūti noticēt šiem solījumiem, jo šīs apvienības sastāvā ir pie varas esošās partijas, kas nav izrādījušas interesi uzlabot izglītības un zinātnes dzīvotspēju, un mūsu rīcībā nav reālu rezultātu, lai noticētu," vērtēja Bašķere.
""Vienotības" solījumi daudziem izglītības darbiniekiem šodienas nabadzībā atgādina bērnībā dzirdētos solījumus par viņu paaudzes dzīvošanu komunismā. Gribas ticēt, ka "Vienotībai" ir vairāki ar finansiālo segumu nodrošināti rīcības plāna varianti izglītības kvalitātes līmeņa paaugstināšanai," pauda Zabašta.
Savukārt, vērtējot "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšvēlēšanu programmā minēto, Golubeva norāda, ka apvienība sola padarīt konkurētspējīgu Latvijas augstāko izglītību, kas ir ļoti vispārīgi. "Tikpat vispārīgs ir solījums, ka skolotāja arods būs cienīts un ar atbilstošu atalgojumu. Cieņa nav kritērijs, svarīga ir skolotāju darba motivācija un prasmes, to var panākt tikai ar politikas maiņu. Uz Jaunsardzes bāzes veidot jaunatnes organizāciju patriotiskai un ārpusskolas audzināšanai ir ideoloģisks priekšlikums, kuram maz sakara ar mūsdienu pilsonisko izglītību," apvienības programmā minēto vērtēja Golubeva.
Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece arī uzskata, ka precīzāku augstākās izglītības un zinātnes problēmu risinājumu piedāvā Pēdējā partija dokumentā ar nosaukumu "Loģiski politisks traktāts". Pēdējā partija uzskata, ka no valsts budžeta ir jāfinansē starptautiski konkurētspējīgi zinātnes un augstākās izglītības projekti, ir jāizveido starptautiska augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes kontroles komisija, kas īsteno caurredzamu budžeta līdzekļu sadalījumu augstākajā izglītībā un zinātnē, turklāt šajā komisijā ir būtiska liela ārvalstu speciālistu klātbūtne.
"Manuprāt, tikai tā var izvairīties no mazas akadēmiskas kopienas būtiskas problēmas - savējo atbalsta uz akadēmiskās kvalitātes rēķina. Tikpat labi ir arī priekšlikumi, ka tām zinātnes nozarēm un studiju programmām, kas nesniedz atdevi fundamentālajā vai lietišķajā pētniecībā vai tautsaimniecībā, valsts dotācija ir radikāli jāsamazina. Lai veicinātu Latvijas iekļaušanos starptautiskās izglītības un zinātniskās pētniecības apritē, ir īpaši jāatbalsta (arī finansiāli) studiju virzieni ar starptautisku partneru piesaisti un ārvalstīs atzīta bilaterāla grāda iegūšanu. Tāpat ir jāatbalsta arī pētniecības projekti, kuros iesaistīts starptautiskais intelektuālais potenciāls," uzskata Golubeva.
Savukārt apvienība "Saskaņas centrs" savā priekšvēlēšanu programmā norādījusi vien: "Mēs nodrošināsim prioritāru atbalstu Latvijas medicīnai, izglītībai un zinātnei."