Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijā dzīve kļūs drošāka, tā šodien sabiedriskajā apspriedē "Vai dzīvot Latvijā kļūs drošāk pēc iestāšanās Eiropas Savienībā?" vienojās vairākums pieaicināto ekspertu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Lielākā daļa diskusijas dalībnieku uzsvēra, ka jau tagad Latvijā dzīvot ir gana droši. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks likumdošanas jautājumos Gunārs Kūtris norādīja, ka viņš Latvijā jūtoties drošāk nekā, piemēram, ES dalībvalstīs Itālijā vai Spānijā.

Daudz sabiedriskajā apspriedē runāja par to, cik daudz Latvijai vēl jāizdara tieslietās un iekšlietu sistēmā, lai kļūtu par pilntiesīgu ES dalībvalsti.

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas vadītājs Dzintars Kudums uzskata, ka Latvija vēl nav gatava ES līmenī cīnīties ar organizēto noziedzību, kontrabandu, korupciju, vēl nav gatava cīnīties ar cilvēku tirdzniecību, narkotikām un risināt bēgļu jautājumus ES līmenī. "Tas būs jāvar, kad mūsu valsts robeža būs ES ārējā robeža," uzsvēra deputāts.

Taču Kudums cer, ka Latvija ar laiku spēs šīs problēmas atrisināt. Viņš ir pārliecināts, ka brīdī, kad Latvijā cilvēki varēs uzticēties policijai, tiesām, prokuratūrai u.c. valsts un tiesībsargājošajām institūcijām, Latvija spēs panākt, lai tai uzticas arī Eiropas Savienība.

Taču Kudumam iebilda gan Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, gan Robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš, gan Galvenās muitas pārvaldes direktors Kalvis Vītoliņš. Viņi paziņoja, ka ES līmenī nejūtot neuzticēšanos saviem dienestiem.

"Jau divus gadus divas reizes gadā notiek ES un kandidātvalstu policijas priekšnieku tikšanās. Es tajās neesmu jutis neuzticēšanos," teica Rekšņa. Viņš uzsvēra, ka Latvijas policija veiksmīgi piedalās starptautiskās operācijās, kas saistītas ar migrāciju. Tomēr policijas vadītājs atzina, ka valstī policijas reitings ir zems un nepieciešamas šo situāciju uzlabot.

Arī Dāboliņš uzsvēra, ka Latvijas robežsardze jau tagad robežu sargā tā kā ES robežu. Arī Eiropas Komisijas progresa ziņojumā atzīts, ka Latvijas robežsardze paveikusi daudz. Taču viņš atzina, ka ļoti daudz vēl ir jāpagūst izdarīt.

Savukārt Vītoliņš norādīja, ka progresa ziņojumā izteiktie pārmetumi daļēji ir "nokavēti", jo analīzē izmantota novecojusi informācija. Vītoliņš atgādināja, ka muitniekiem joprojām ir zemas algas, kas netieši veicina korupciju. Taču muitas darbs esot uzlabojies - par to liecinot atklāto kontrabandas preču kravu lielie apjomi.

Sabiedriskajā apspriešanā piedalījās arī Ministru prezidents Andris Bērziņš, kurš vairākkārt uzsvēra paša vadītās valdības lielos nopelnus situācijas uzlabošanā. Piemēram, Bērziņa valdība esot bijusi pirmā, kas stingri pateikusi "nē" vecajam Krimināllikumam, kā arī sākusi aktīvu cīņu pret korupciju. Pēdējais šīs cīņas posms likumdošanas jomā bijis Kontrabandas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka iecelšana.

Sabiedrisko apspriešanu rīkoja "Eiropas kustība Latvijā" un tās izveidotā Sabiedriskā Eiropas integrācijas padome.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form