Pērnā gada sākumā tika izveidota darba grupa, kas apkopoja un salīdzināja ārvalstu praktisko pieredzi prostitūcijas ierobežošanas jomā, kā arī apzināja pašreizējo situāciju Latvijā. Darba grupā īpaša uzmanība tika veltīta Zviedrijas, Dānijas, Austrijas, Vācijas, Igaunijas un Lietuvas pieredzei prostitūcijas pieprasījuma un piedāvājuma mazināšanā.
Vienlaikus darba grupa ieguva informāciju arī par citām valstīm - kopumā 30 Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm - noskaidrojot, ka seksuālo pakalpojumu pirkšana ir aizliegta tikai sešās no 30 valstīm - Islandē, Lietuvā, Lihtenšteinā, Norvēģijā, Rumānijā un Zviedrijā.
Piemēram, Islandē kopš 2009.gada prostitūcijas pakalpojumu pirkšana un arī nodoms tos pirkt ir sodāms ar naudas sodu vai brīvības atņemšanu līdz vienam gadam. Ja tiek izmantota persona, kas jaunāka par 18 gadiem, tad klients sodāms ar brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem. Savukārt seksuālo pakalpojumu pārdošana nav aizliegta.
Kaimiņvalstī Lietuvā prostitūcija ir nelegāla. Persona, kura gūst labumu no citas personas prostitūcijas vai personas iesaistīšanas prostitūcijā, ir sodāma ar naudas sodu vai brīvības ierobežojumu, vai arestu, vai brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem. Tikmēr persona, kura organizē prostitūciju vai transportē personu ar tās piekrišanu prostitūcijai Lietuvā vai no valsts, ir sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, savukārt persona par labuma gūšanu no nepilngadīgas personas prostitūcijas vai tās organizēšanu, ir sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem.
Sods par prostitūciju, kura veikta pirmo reizi, ir apmēram 60 līdz 100 latu apmērā, bet par katru atkārtotu pārkāpumu naudas sods ir aptuveni 200 lati.
Igaunijā prostitūcija ir legāla, bet ir aizliegts sutenerisms. Igaunijas Krimināllikums paredz, ka prostitūcijas veicināšana, iesaistot tajā personas, ir sodāma ar naudas sodu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Lielas bažas igauņiem izraisot arī fakts, ka lielākā daļa prostitūtu klientu ir somi, līdz ar to tiek veicināta sekstūrisma izplatība.
Tāpat prostitūcija ir arī legāla Čehijā, Dānijā, Īrijā, Lielbritānijā un citviet, nesniedzot prostitūtu pakalpojumus publiskās vietās. Nīderlandē tā ir legalizēta kā uzņēmējdarbība un profesija, līdz ar to prostitūtām tiek piemēroti visi nodokļi. Arī Grieķijā bordeļu turēšana ir legāla.
Kā ziņojumā norāda TM, lai mazinātu prostitūciju, nepieciešams veikt pasākumus, kas vērsti uz prostitūcijā jau iesaistītajām personām, kā arī tām, kas līdz šim tajā nav iesaistījušās, maksimāli cenšoties novērst cilvēku tirdzniecību.
Latvijā prostitūcija ir legāls ienākumu gūšanas veids, attiecībā uz kuru ir noteikta virkne ierobežojumu, tomēr tā kopumā ir atļauta. Taču sutenerisms un cilvēku tirdzniecība tiek sodīta.
Patlaban Latvijā tiek īstenota programma cilvēku tirdzniecības novēršanai 2009.-2013.gadam, kuras galvenais mērķis ir sekmēt cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu. Iekšlietu ministrija kā vadošā koordinējošā institūcija cilvēku tirdzniecības novēršanas jautājumos plāno 2013.gadā uzsākt darbu pie jauna politikas plānošanas dokumenta par cilvēku tirdzniecības novēršanu izstrādes.
Lai novērstu cilvēktirdzniecību, ministrijas darbā tiks iesaistīti arī līdzvērtīgi sadarbības partneri nevalstiskajā sektorā ar mērķi īstenot integrētu daudznozaru pieeju cilvēku tirdzniecības apkarošanā un novēršanā.
Tāpat ministrija uzsver, ka Latvijā ir jāvienojas, vai ir jāaizliedz prostitūcija kopumā. Līdz šim nav veikts vispusīgs un neitrāls pētījums par seksuālo pakalpojumu aizliegšanas vai pircēju sodīšanas lietderīgumu, kā arī vispār nav tikuši pētīti cēloņi, kādēļ persona ir iesaistījusies prostitūcijā, kā arī kāds ir pakalpojuma sniedzēja portrets. Lēmums par prostitūcijas aizliegšanu var radīt ievērojamas sekas, līdz ar to pirms šāda lēmuma pieņemšanas būtu nepieciešams veikt pētījumu, kurā izvērtēti prostitūcijas cēloņi un tiem atbilstoši risinājumi prostitūcijas mazināšanai.
Ziņojumā minēts, ka vairākums darba grupas locekļu iebilda pret prostitūcijas aizliegumu un prostitūcijas klientu sodīšanu. Pret prostitūcijas aizliegumu iebilda arī Valsts policija, uzskatot, ka attiecībā uz šāda aizlieguma ieviešanu pastāv ievērojami riski un kriminoloģiskā prognoze ir nelabvēlīga, kas norāda, ka, mainoties apstākļiem, prostitūcija no "pelēkās zonas" pārvietosies uz latenti kriminālo, pieaugot notiesāto skaitam.
Tikmēr resursu centrs sievietēm "Marta" norādīja, ka prostitūcija veicina negatīvu seksualitātes redzējumu un prostitūcija ir seksuālās perversijas forma.
Darba grupas vairākums bija vienisprātis, ka represīvie līdzekļi nedos rezultātu, ja seksuālo pakalpojumu sniedzējiem un to pircējiem netiks sniegta kompleksa valsts finansēta palīdzības programma. Kompetenti starptautiski speciālisti savos pētījumos ir norādījuši, ka personām, kuras pārdod savu ķermeni, un personām, kuras to iegādājas, ļoti bieži ir psiholoģiskas problēmas un ir nepieciešama adekvāta psiholoģiska palīdzība.
Līdz ar to darba grupa secināja, ka prostitūcijas aizliegums nav atbalstāms un būtu jādomā par citiem instrumentiem, kas veicinātu prostitūcijas pieprasījuma un piedāvājuma mazināšanu sabiedrībā.
Citāda situācija ir attiecībā uz tiem seksuālo pakalpojumu pircējiem, kuri šos pakalpojumus apzināti saņem no bērniem vai cilvēku tirdzniecības upuriem, kuri prostitūcijā ir iesaistīti tieši cilvēku tirdzniecības rezultātā. Cilvēku tirdzniecība ir noziegums, savukārt bērnu prostitūcija ir aizliegta. Līdz ar to par šādu personu seksuālo pakalpojumu pirkšanu var paredzēt sodu.
Ministrijas ziņojums pirmdien, 7.janvārī, tiks prezentēts Ministru kabineta komitejā.
