Rīgā ir arī augsts nodarbinātības līmenis, daudz izglītības iestāžu, un tajā mācās 80% studentu, tāpēc nebūs jābaidās no tā, kas strādās, lai finanšu centrs attīstītos. Rīga ir arī transporta un komunikāciju centrs, turpina attīstīties arī viesnīcu bizness.
Tomēr Latvijas galvaspilsētu nevajadzētu atdalīt kā atsevišķu reģionu no valsts, bet gan uztvert kā centru, kurš virza uz priekšu gan Latviju, gan visu Baltiju. Turklāt pēdējā laikā Latvijā ienāk ļoti daudz ārvalstu investīciju, kas nozīmē, ka investori uztver Rīgu kā būtisku vietu.
Tādējādi patlaban pastāv visi priekšnoteikumi, lai Rīga kļūtu par starptautiski atzītu finanšu centru, uzsvēra Aksenoks.
Kā norādīja "Latvijas Krājbankas" prezidents Mārtiņš Bondars, vairāki faktori liecina par to, ka Rīga jau ir starptautisks finanšu centrs. Kā piemēru viņš minēja to, ka aptuveni 60% banku kapitāla pieder ārvalstu bankām, arī vairāk nekā 40% noguldījumu ir nerezidentiem piederošie līdzekļi.
Taču nozīmīgs jautājums ir, kāds finanšu centrs Rīga būs, kādus pakalpojumus izmantos tā klienti un kādas bankas vēl Latvijā ienāks. Turklāt Rīgai ir dabīgās priekšrocības būt finanšu centram, neviena cita vieta Latvijā nevar būt finanšu centrs.
Bondars norādīja, ka nepieciešams noskaidrot, kā finanšu centra attīstību var palīdzēt veicināt valdība, pašvaldības, nevalstiskais sektors, akadēmiskā vide un paši tirgus dalībnieki.
Arī "GE Money" valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Cimbers sacīja, ka Latvija jau ir finanšu centrs un Rīga ir "centra centrālā daļa". Saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijai ir dažādas iespējas, kas jāizmanto.
Savukārt "Baltic Trust Bank" viceprezidente Ilze Jurkāne norādīja, ka ir dažādas problēmas, kas jārisina, lai Rīga būtu finanšu centrs, tāpēc valdībai attīstības plānā būtu jāiekļauj Rīgas kā finanšu centra izveide, turklāt tam jābūt starp prioritātēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
