Eksperti rosina Latvijas izaugsmi nebalstīt uz šauri specializētām nozarēm, vienlaikus sakārtojot izglītības un zinātnes jomu, kā arī rūpējoties par darba spēka attīstību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Finanšu ministrijas rīkotajā diskusijā par plānoto Eiropas Savienības (ES) finansējuma izlietojumu 2007.-2013.gadā Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova norādīja, ka Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir maz uzņēmumu. Tāpēc Latvijas izglītības sistēmā būtu jāuzsāk apmācības programma cilvēkiem, kas vēlas kļūt par uzņēmējiem.

Patlaban augstākās izglītības iestādes piedāvā iespēju apgūt vadībzinības, tomēr tās esot orientētas uz to, lai absolventi spētu attīstīt jau darbojošos uzņēmumus. Piemēram, ASV ir mācību programmas, kuras vērstas uz to, lai absolventi varētu veidot savus uzņēmumus.

Tāpat būtu nepieciešams studentiem ne tikai sniegt kādu zināšanu kopumu, bet arī veicināt praktisko iemaņu apguvi. Piemēram, inženieriem būtu jāapgūst ne tikai šaura specializācija, bet arī prasmes projektu vadībā.

Volkova uzskata, ka būtu arī jāveicina darba tirgus prognozēšana, lai augstākās izglītības iestādes zinātu, kādi speciālisti būtu jāsagatavo atbilstoši darba tirgus prasībām. Patlaban paši uzņēmēji neesot gatavi sadarboties un plānot nepieciešamo speciālistu skaitu.

Tendenci, ka liela daļa studentu izvēlas sociālās zinātnes, Volkova skaidroja ar Latvijas iekšzemes kopprodukta struktūru, kur 80% ieņem pakalpojumi. Viņa uzskata, ka ES fondu atbalsts būtu jānovirza gan jaunām, inovatīvām nozarēm, gan arī tradicionālajām jomām.

Sociālantropologs Roberts Ķīlis savukārt domā, ka būtu jāattīsta tālākizglītības un mūžizglītības sistēma. Viņš uzskata, ka šie pasākumi nav sociāla rakstura, kas domāti tikai dzīves pabērniem, bet gan ekonomiska rakstura, kas dotu iespēju cilvēkam dzīves laikā apgūt dažādas prasmes un izvēlēties piemērotāko darba vietu.

Ekonomiste Raita Karnīte uzskata, ka Latvijā nav definēta stratēģija, mērķus izglītībā saistot ar tautsaimniecības attīstību. Savukārt SIA "Eirokonsultants" valdes priekšsēdētājs Jānis Vaivads ir pārliecināts, ka Latvijai ir pietiekami definēts attīstības profils un mūsu valstij esot visas iespējas nopietni attīstīt zinātni - gan lietišķos, gan fundamentālos pētījumus.

Runājot par plāniem uzņēmējdarbības atbalstā, Karnīte norādīja, ka izstrādātā operacionālā programma ir pārāk nekonkrēta. Tā derot jebkurai valstij, jo neesot ņemtas vērā Latvijas tautsaimniecības īpatnības, kas liekot domāt, ka vairākus plānotos pasākumus varētu arī neizdoties īstenot.

Ekonomiste uzskata, ka inovāciju ieviešana varētu kavēties, jo Latvijā lielākā daļa ir mazi uzņēmumi, kam nav iespēju izmantot jaunos sasniegumus. Savukārt lielie uzņēmumi pārsvarā pieder ārvalstu kompānijām, kas nebūs ieinteresētas ieguldīt līdzekļus inovāciju attīstībā.

"Hansabankas" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks norādīja, ka ES struktūrfondus nevar uzskatīt par iespēju atbalstīt visas nozares un līdzekli visu problēmu risināšanā. Viņš uzskata, ka pamatā ir jābūt valsts programmai un ar struktūrfondu palīdzību varētu atbalstīt tikai atsevišķas nozares.

Vērtējot līdzšinējo struktūrfondu izmantošanu, Kazāks sacīja, ka, piemēram, infrastruktūras attīstībā ieguldītie līdzekļi radījuši nesabalansētību tautsaimniecībā. Strauji attīstījusies būvniecības nozare, kas "atņēmusi" darba spēku citām nozarēm.

Kazāks uzskata, ka ES fondu līdzekļi būtu nozarēm jāsadala vienmērīgi, īpaši atbalstot tās jomas, kas veicina eksporta palielināšanos.

ANO Attīstības programmas Latvijā pārstāve Inga Vilka, vērtējot reģionālās attīstības jautājumus, sacīja, ka patlaban pastāv lielas reģionālās atšķirības starp Rīgas reģionu un pārējo Latviju, īpaši Latgali.

Viņa uzskata, ka struktūrfondu līdzekļu plānošanā būtu jāņem vērā gan vienmērīguma princips, gan jāskatās, kur atbalstu efektīvāk varētu izmantot. Kvotu piešķiršanu, ņemot vērā reģiona attīstības līmeni, Vilka par risinājumu neuzskata.

Jau ziņots, ka 18.aprīlī valdība vienojās par iespējamo ES fondu sadalījumu 2007.-2013.gadā. 2,18 miljardus eiro (1,53 miljardus latu) paredzēts novirzīt Eiropas Reģionālās attīstības fondam, 1,36 miljardus eiro (955,8 miljonus latu) - Kohēzijas fondam, bet 457,02 miljonus eiro (321,19 miljonus latu) - Eiropas Sociālajā fondā.

Ministriju izstrādātās operacionālās programmas valdība varētu vērtēt jūlijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form