Šādi gala secinājumi iekļauti KTK "viedoklī par Valsts prezidenta funkcijām Latvijas parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros", ko komisija pirmdien nodeva Valsts prezidentam Valdim Zatleram. Uz KTK ieteikumu pamata prezidents gatavos un iesniegs parlamentam Satversmes grozījumus, kurus sabiedrībai sola prezentēt trešdien.
KTK priekšsēdētājs, Eiropas Kopienu Tiesas tiesnesis Egils Levits pirmdien žurnālistiem skaidroja, ka komisijas darba mērķis bija meklēt risinājumus prezidenta funkciju pilnveidošanai pašreizējās parlamentārās demokrātijas sistēmas ietvaros. Komisija spriedusi, kā "izmantot prezidenta pilnvaras kopējam labumam", norādīja KTK loceklis, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Publiski izskanošās cerības risināt Latvijas demokrātijas problēmas, ieviešot prezidentālu vai jauktu (semiprezidentālu) iekārtu, neattaisnotos, uzskata komisija.
Viens no komisijas priekšlikumiem ir palielināt Valsts prezidenta lomu jaunas valdības tapšanā - komisija rosina Satversmē noteikt, ka Ministru prezidenta amata kandidātam pirms Saeimas basojuma ir obligāti konsultējas ar prezidentu par nākamās valdības sastāvu, stāstīja Levits. Sarunai būtu konsultatīvs raksturs un gala lēmumu par jauno Ministru Kabinetu pieņemtu Saeima, tomēr prezidentam šādi būtu dota iespēja izteikt savu viedokli par kandidātiem, kas, iespējams, izvirzīti koalīcijas interešu dēļ, taču citādi neatbilst plānotajam amatam, skaidroja KTK pārstāvji.
Tāpat KTK spriedusi par Valsts prezidenta lomu amatpersonu izvirzīšanā. Levits uzskata, ka amatpersonas var iedalīt trijās kategorijās - politiskās, piemēram, ministri, profesionālās, piemēram, ierēdņi un tiesneši, un profesionāli politiskās, piemēram, tiesībsargs vai Valsts kontrolieris. Tas, ka šobrīd amatpersonu izvirzīšanas process ir "tīri politisks, nav adekvāti", uzskata Levits.
Tāpēc KTK rosina Valsts prezidentam dot tiesības izvirzīt tiesībsarga, Valsts kontroliera un Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātus. Savukārt ģenerālprokurora un Augstākās tiesas un Satversmes tiesas priekšsēdētāja izvirzīšanas procesā izmaiņas, komisijas ieskatā, nav nepieciešamas.
KTK arī uzskata, ka, lemjot par iespēju palielināt Satversmes tiesas tiesnešu skaitu, kas esot nepieciešams pēdējos gados pieaugušā sūdzību skaita dēļ, Valsts prezidentam būtu jāpiešķir tiesības izvirzīt divus ST tiesnešu kandidātus, lai būtu līdzsvars starp varas atzariem. Šobrīd saskaņā ar ST likumu trīs Satversmes tiesas tiesnešus Saeimā apstiprina pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu priekšlikuma, divus — pēc Ministru kabineta priekšlikuma un vēl divus — pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma. Augstākās tiesas plēnums izraugās Satversmes tiesas tiesneša amata kandidātus no Latvijas tiesnešu vidus, savukārt pārējiem kandidātu izvirzītājiem nekādi ierobežojumi pretendentu izvēlē nav noteikti.
Savukārt Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā, KTK ieskatā, nav nepieciešams paplašināt, jo jau šobrīd prezidentam ir "adekvātas iespējas", kas arī tiek izmantotas.
KTK arī uzskata, ka Satversmē nepieciešams skaidri noregulēt Valsts prezidenta tiesības un atbildību valsts drošības un ārpolitikas jomās. Tāpat komisijas ieskatā pamatlikumā būtu jāstiprina prezidenta kosntitucionālā atbildība. Kā norādīja Levits, askaņā ar Satversmi Valsts prezidentam nav politiskās atbildības par savu darbību, tomēr Saeima ar divu trešdaļu balsu viņu var atlaist bez īpaša iemesla. Komisija uzskata, ka prezidenta atlaišanai būtu jānotiek tikai tad, ja pieļauts tīšs konstitūcijas vai likuma pārkāpums, un prezidents būtu atlaižams īpašā procedūrā.
KTK arī rosina nostiprināt pamatlikumā labo praksi, ka Valsts prezidenta iesniegtie grozījumi pamatlikumā, kas attiecas uz prezidenta institūciju, stājas spēkā tikai līdz ar nākamā prezidenta amata termiņa sākumu. Tāpat arī Saeimas rosinātām Satversmes izmaiņām būtu jāattiecas uz nākamo parlamenta sasaukumu, rosina komisija.
Komisijas secinājumos nav detalizētāk iztirzātas Valsts prezidenta tiesības krīzes situācijās atlaist Saeimu bez referenduma, norādot, ka jau 2008.gadā KTK par to sniegusi izvērstu viedokli.
Zatlera preses sekretāre Ilze Rassa pirmdien norādīja, ka prezidents iepazīsies ar komisijas priekšlikumiem un uz to pamata izstrādās konkrētus Satversmes grozījumus, par kuriem trešdien pavēstīs īpašā preses konferencē.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka politiķi un sabiedrība diskutē par iespēju palielināt Valsts prezidenta lomu dažādos valstiskos procesos, tāpat bieži izskan ierosinājumi Latvijā ieviest tautas vēlētu prezidentu. Zatlers pērn uzdeva KTK vērtēt iespējamus grozījumus Satversmē saistībā ar prezidenta pilnvaru paplašināšanu un varas līdzsvara pilnveidošanu Latvijā. Komisija vērtēja ne vien Latvijas Satversmi, bet arī citu Eiropas parlamentāro valstu konstitūcijas.