Pēc Eiropas Parlamenta (EP) deputāta Valda Dombrovska (JL) teiktā, viena no Austrijas prezidentūras idejām bija "ceļa kartes" izstrāde Eiropas Konstitucionālajam līgumam, tomēr konkrētu priekšlikumu nebija. Tika panākta vienošanās, ka 2007.gadā ir jāsagatavo ziņojums par konstitucionālās reformas stāvokli, bet 2008.gadā Konstitūcija ir jāpieņem.
Deputāts uzskata, ka "līdz ar to ES Konstitūcija vēl joprojām ir iesaldēta", informēja deputāta preses sekretāre Zane Lielķikute.
Šīs prezidentūras laikā lielākais panākums ir ES finanšu perspektīvas 2007.-2013.gadam apstiprināšana un panāktā vienošanās par pakalpojumu direktīvu, norāda Dombrovskis. Viņš gan piebilst, ka no direktīvas tika svītroti ļoti būtiski aspekti, piemēram, "izcelsmes valsts princips".
Dombrovskis norāda, ka nākamās ES prezidējošās valsts - Somijas - prioritātes - Eiropas konstitucionālā līguma virzība un paplašināšanās sarunas ir vienlīdz svarīgi jautājumi, jo šobrīd nav skaidrības par turpmāko savienības pārvaldes modeli un par tās ģeogrāfiskajām robežām. Šo jautājumu noteiktība Latvijai ļautu apzināties savas nākotnes iespējas, sacīja EP deputāts.
Dombrovskis uzsver, ka svarīgs jautājums ES ir arī enerģētika. Viņaprāt, visām dalībvalstīm nepieciešams radīt politiku, balstoties uz kopīgi izstrādātu enerģētikas plānu.
Pēc Latvijas Ārpolitikas institūta direktora Ata Lejiņa domām, Austrija savas prezidentūras laikā neko būtisku nav panākusi. "Nākamai prezidējošai valstij atstāts gan Konstitucionāls līgums, gan Krievijas sadarbības un partnerības līguma jautājums," teica Lejiņš.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors pauda pārliecību, ka būtiski lēmumi netiks pieņemti arī Somijas prezidentūras laikā. Viņaprāt, ES Konstitūcijas problēmu spēs atrisināt tikai lielās dalībvalstis Vācija un Francija, kas prezidentūru pārņems 2007.gadā un 2008.gadā.
Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) Austrijas prezidentūru vērtē kā apmierinošu. Viņš atzinīgi vērtē to, ka ES zināmā mērā pavirzījusies uz priekšu ar Konstitucionālo līgumu, jo tika noteikts, ka risinājums šai problēmai jārod divu gadu laikā.
Pabriks uzskata, ka šis nav pārāk ilgs laika posms Konstitūcijas jautājuma atrisināšanai, jo daudzas dalībvalstis vēl tam nav gatavas. Pēc viņa viedokļa, šī ir arī pietiekami sarežģīta tēma un par to 25 ES valstīm nav tik viegli vienoties.
Ministrs arī norādīja, ka Austrijas prezidentūras laikā tika parakstīta vienošanās par ES finanšu perspektīvu 2007.-2013.gadam, kā arī pieņemta Pakalpojumu direktīva. Pabriks gan pauda nožēlu, ka dažu svarīgu principu svītrošana no šīs direktīvas padarīja to par ne visai labvēlīgu jaunajām dalībvalstīm.
Pabriks pauda cerību uz veiksmīgu Somijas prezidentūru, uzsverot, ka šī valsts atrodas tuvu Latvijai. Viņš norādīja, ka īpašu uzmanību Somija plānojot pievērst reģionālai sadarbībai.
Ārlietu ministrs kā labējās partijas pārstāvis negatīvi novērtēja Somijas prezidentūras ierosinājumu palielināt ES valstīm noteiktās minimālās akcīzes nodokļa likmes alkohola dzērieniem. Viņš pauda šaubas, ka tas būtu pareizākais veids, kā cīnīties ar alkoholisma problēmu.
Politoloģe Žaneta Ozoliņa norādīja, ka šī pusgada laikā "kalni nav gāzti", tomēr Austrijas prezidentūras paveiktais kopumā būtu vērtējams pozitīvi. Pēc viņas teiktā, šī valsts mācējusi sabalansēt savas nacionālās intereses ar Eiropas interesēm un mācējusi arī veidot konsensu dalībvalstu starpā.
Ozoliņa pauda domu, ka Somijas prezidentūra Latvijai būšot daudz interesantāka, jo daudz uzmanības tiks pievērsts Baltijas jūras reģionam, kā arī jau iepriekšējās prezidentūras laikā Somijas aizsāktai iniciatīvai - Ziemeļu dimensijai.
Politoloģe īpaši uzsvēra, ka pēdējo gadu laikā ir būtiski uzlabojušas Somijas attiecības ar Krieviju. Tas, pēc Ozoliņas domām, būtu vērtējams ļoti pozitīvi, jo somi parāda, ka, neaizmirstot sāpīgas vēstures momentus, spēj rast pamatus veiksmīgai abu valstu sadarbībai mūsdienās.
Ozoliņa pozitīvi novērtēja arī Somijas pilsētas vārdā nosauktu Tamperes deklarāciju, kas paredz intensīvu dialogu par iekšlietu jautājumiem.
Uz jautājumu par tālāko ES Konstitūcijas virzību, politoloģe norādīja, ka pašlaik šajā problēmā valda "neveikls periods", jo kaut kas ir jādara, bet rezultātus panākt ir grūti. "Viss atkarīgs no tā, ko šajā jautājumā teiks Francija," teica Ozoliņa.
Arī Ozoliņa norādīja, ka divi gadi nav pārāk ilgs laiks konstitucionālās krīzes risināšanai. Viņasprāt, ļoti būtiski bija tas, ka savu "nē" līgumam pateikušas ES dibinātājvalstis - Francijas un Nīderlande. Pēc Ozoliņas teiktā, jautājumu nevajadzētu sasteigt, jo arī Dānija pēdējā laikā ir "regulāra "nē" teicēja dažādos referendumos".
Ozoliņa pauda šaubas, ka tiks atbalstīts Somijas ierosinājums paaugstināt nodokļu likmi alkoholam. Viņa norādīja, ka katra prezidentūra kaut kādas problēmas pārņem no iepriekšējās prezidējošās valsts, atsevišķi jautājumi vērsti uz nākotnes attīstību, bet attiecībā uz pašreizējo situāciju prezidējošā valsts var pielikt kaut ko "savu".
Pēc Ozoliņas teiktā, pēdējais visbiežāk saskan ar prezidējošās dalībvalsts iekšpolitiskiem jautājumiem, kā tas vērojams arī Somijas gadījumā.