Eksperti: tehniska minimālās algas celšana sociālo nevienlīdzību nemazinās
Foto: F64

Sociālo nevienlīdzību būs grūti samazināt un tas nav tikai tehnisks minimālās algas palielināšanas vai nodokļu samazināšanas jautājums. Tam ir jākļūst par valsts politisko prioritāti, novirzot daudz vairāk resursu nekā patlaban, jo plaisa starp turīgajiem un nabadzīgajiem būs Latvijas turpmāko gadu realitāte, portālam "Delfi" norāda ekonomikas eksperti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ar minimālās algas palielināšanas un neapliekamā minimuma diferencēšanas iecerēm šonedēļ klajā nāca finanšu un labklājības ministri, uzsverot, ka tas būs solis sociālās nevienlīdzības mazināšanas virzienā.

Skeptisks ir "Nordea bankas" vecākais ekonomists Andris Strazds, pēc kura domām minimālās algas paaugstināšana nav pareiza, jo tā var bremzēt bezdarba samazināšanos tieši zemāk kvalificētu bezdarbnieku daļā, it īpaši ārpus Rīgas.

"Piemēram, minimālo algu bieži saņem jaunieši, kuriem vēl nav ilgākas darba pieredzes, un kuri strādā savu pirmo darbu. Tas varētu samazināt arī iespējas jauniešiem dabūt pirmo darbu, un līdz ar to arī iegūt pirmo pieredzi, lai varētu pēc tam pretendēt uz augstāk atalgotu darbu. Brīdī, kad jauniešu bezdarbs ir nopietna problēma, šādi rīkoties neizskatās gudri. Manuprāt, labāks mehānisms ir neapliekamā minimuma paaugstināšana, jo tas nepalielina kopējās izmaksas uzņēmējam, bet dod darbiniekam nedaudz lielākus ienākumus "uz rokas"," norādīja ekonomists.

Pēc viņa domām, apgalvojums, ka lielāka minimālā alga mazinās ēnu ekonomiku izklausās nedaudz smieklīgi. Drīzāk būtu jāvirzās uz Lietuvas sistēmu, kur iespēja saņemt bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus ir atkarīga no nodokļu nomaksas. Tas varētu arī izskaidrot, kāpēc Lietuvā aplokšņu algas ir mazāka problēma nekā Latvijā. "Tomēr, ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, galvenā uzmanība, manuprāt, būtu jāpievērš atvieglojumiem par apgādājamajiem bērniem. Šeit vajadzētu jau no nākamā gada ieviest progresīvu atvieglojumu - par pirmo bērnu atvieglojums varētu būt 100 latu, par otro - 200, par trešo - 300 lati, utt. Šādā veidā tiktu atslogotas tieši ģimenes ar vidējiem ienākumiem, kurās ir vairāki bērni," norāda Strazds.

 Viņš arī ir pārliecināts, ka ideja diferencēt neapliekamo minimumu ir apspriežama, taču tad "jābeidz muļķoties un, piemēram, algām virs 1000 latiem mēnesī neapliekamais minimums jāatceļ vispār, pārējām saglabājot vienu neapliekamā minimuma apjomu," norāda ekonomists.

Savukārt Vidzemes plānošanas reģiona projektu speciālists Kristaps Ročāns, kurš iepriekš pētījis sociālās nevienlīdzības problemātiku, norāda: "šis ministriju piedāvājums, zināmā mērā dos labumu ienākumu nevienlīdzības samazināšanā, jo tiem cilvēkiem, kas saņem vismazākās algas, tomēr būs jūtams neliels ienākumu pieaugums. Tomēr, piedāvātais plāns vēl ar vien ir ļoti piesardzīgs un nepietiekams. Proti, piedāvājums celt minimālo algu uz 225 latiem nākošgad un tad palielināt to vēl tikai par 7 latiem 2015.gadā ne tuvu nav optimālais risinājums".

"Šajā jautājumā es vairāk pievienošos Tiesībsarga uzstādījumam par minimālās algas daudz būtiskāku celšanu. Latvijā pēc krīzes ir noticis vidējās algas kāpums, taču tas būtībā ir noticis uz salīdzinoši daudz mazākās daļas - lielāko algu rēķina, jo minimālā alga nav tikusi celta nedz 2011, 2012, nedz 2013 gadā, neraugoties uz to, ka Latvija piedzīvo kopēju ekonomisko atkopšanos un IKP pieaugumu," uzver Ročāns.

Viņš arī atgādina, ka iepriekš bija plānots pakāpeniski sasniegt minimālās algas apmēru 50% no vidējās algas 2010.gadā, bet tas faktiski netika īstenots un 2010.gadā minimālā alga bija tikai 39% no tā laika vidējās algas. "Tas vai tiek celta minimālā alga ir politiskā gribas jautājums. Ja būtu uzstādījums, ka minimālajai algai būtu jābūt vismaz 50% no vidējās un pēc tam ar progresiju līdz 65-68% no vidējās algas valstī, tad mēs varētu runāt par nopietnāku - jūtamu labumu ienākumu nevienlīdzības mazināšanai."

Ročāns uzsver, ka minimālā alga pirms nodokļu nomaksas 225 latu apmērā, vēl ar vien nozīmē to, ka liela daļa Latvijas strādājošo saņem praktiski tikai "izdzīvošanas" nevis cilvēka cienīgas "dzīvošanas" algu, un aizvien saglabājas liels strādājošo trūcīgo skaits. Latvija tomēr atrodas vienotajā ES tirgū ar brīvu darbaspēka kustību, un situācijā, kad minimālā alga vairākās Rietumeiropas valstīs pārsniedz Latvijas minimālo algu pat 5-6 reizes nozīmē to, ka nepalielinot ienākumu līmeni zemo algu saņēmējiem, saglabāsies emigrācijas riski.

No valdības puses tiek sperti soļi, lai atvieglotu situāciju cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem, taču tie nav pietiekami. Lai būtiski mazinātu ienākumu nevienlīdzību un risinātu strādājošo trūcīgo problēmu Latvijā, ir nepieciešams lielāks un straujāks minimālās algas kāpums, vienlaikus pastiprinot cīņu ar ēnu ekonomiku un "aplokšņu algām", lai būtiski ceļot minimālās algas, neciestu tie uzņēmēji, kas godprātīgi maksā visus nodokļus.

Savukārt "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use-Cimmermane ir pārliecināta, ka iecere mazināt darbaspēka nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, viennozīmīgi, būs ieguvums. Pēc viņas aplēsēm, strādājošajam, kas šobrīd saņem minimālo algu 200 latus mēnesī pirms nodokļu nomaksas un kam ir viens apgādājamais, uz rokas saņemtā alga izmaiņu rezultātā būtu par 16 latiem mēnesī lielāka nekā šobrīd, sasniedzot mēnešalgu 179 latus. Savukārt, gada laikā šāda strādājošā ienākumi palielinātos par 192 latiem.

"Šobrīd ir pāragri spriest, kāda būtu finansiālā ietekme iedzīvotājiem ar vidējiem vai augstākiem ienākumiem, jo pagaidām Finanšu ministrija nav minējusi noteiktas algu gradācijas. Tomēr, modelējot situāciju, ka ģimenē ir divi strādājoši vecāki ar algu 350 un 250 latu pirms nodokļiem un aug divi nepilngadīgi bērni, ja plānotās izmaiņas nodokļos attiektos arī uz viņiem, ģimenes ienākumi gada laikā palielinātos par 35 latiem mēnesī jeb 420 latiem gadā. Šis būtu būtisks atspaids ģimenei sava budžeta ienākumu un izdevumu sabalansēšanai, īpaši ņemot vērā faktu, ka pirms trim gadiem veiktās nodokļu izmaiņas Latvijā iedzīvotāju ienākumus samazināja par aptuveni četriem līdz sešiem procentiem," sacīja Use-Cimmermane.

Arī "SEB bankas" ekonomists  Dainis Gašpuitis  uzsver, ka iecerētie atbalsta pasākumi ir solis pareizajā virzienā, tomēr "nevienlīdzības problēmu nespēsim atrisināt ne šogad, ne arī tuvākajos gados. Tam ir jākļūst par politisko prioritāti un reizē ir jānodrošina apstākļi, respektīvi, lai ekonomika attīstītos" .

Jautāts vai neapliekamā minimuma diferencēšana pēc ienākuma līmeņa neliks strādājošajiem norādīt zemākas algas, Gašpuitis atbild, ka "tas ir mēģinājums ieviest progresivitāti. Tomēr uz lielākajām algām lielāku lomu spēlē IIN samazinājums, nekā neapliekamais minimums. Līdz ar to nav lielas motivācijas uzrādīt mazāku algu, jo darbinieks neiegūst efektu, ko sniedz IIN samazināšana."

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija piedāvās no nākamā gada minimālo algu palielināt no līdzšinējiem 200 uz 225 latiem. Savukārt neapliekamo minimumu nākamgad piedāvāts diferencēt - lielajām algām saglabāt pašreizējo 45 latu apmērā, bet mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem, jeb 120 eiro.

Par slieksni, kuras skaitīsies lielās un kura mazās algas vēl tiks diskutēts. Šis esot tikai sākotnējais FM un Labklājības ministrijas piedāvājums, kurš nu nodots apspriešanai sabiedrībai, norādīja ministrs. Savukārt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 2014.gadā plānots noteikt 98 latus, jeb 140 eiro.

Paaugstinājumi plānoti arī 2015.gadā. Nākamgad minimālā alga valstī varētu būt jau 225 lati, jeb 320 eiro, bet 2015.gadā to varētu palielināt vēl par 10 eiro (7 latiem). Savukārt atvieglojumu par apgādībā esošu personu varētu palielināt līdz 160 eiro (aptuveni 113 lati). Neapliekamais minimums 2015.gadā varētu būt līdz 130 eiro.

Vienlaikus arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 2014.gadā būs 22%, līdzšinējo 24% vietā, bet pēc gada tiks pazemināta līdz 20%.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Finanšu ministrija Labklājības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form