Sociologs Aigars Freimanis prognozē, ka nākamās Saeimas sastāvs patiešām diez vai būšot sadrumstalotāks par pašreizējo. Šī sasaukuma sadrumstalotība lielā mērā ir pēc vēlēšanām notikušo politiķu savstarpējo nesaskaņu rezultāts.
"Šobrīd aktuāla ir konsolidēšanās, un viena šāda procesa noslēgumu mēs it kā varam novērot pēc "Vienotības" nodibināšanās. Problēmas te gan vēl iespējamas, jo manifestēt vienošanos ir tikai pats sākums," portālam "Delfi" sacīja Freimanis.
Viņš norāda, ka vēl iespējamas problēmas "Vienotības" programmas veidošanas procesā, jo tās sastāvā esošo partiju uzskatos, galvenokārt ekonomikā, ir būtiskas atšķirības. Cīņa kuluāros prognozējama arī par sarakstu veidošanu, taču "tas esot normāls process, ka notiek vienmēr," saka sociologs.
Ja abus šos izaicinājumus izdosies pārvarēt, "Vienotībai" varot prognozēt lielu ietekmi nākamajā Saeimā. Kā otru būtisku spēku 10.Saeimā Freimanis prognozē "Saskaņas Centru" (SC), kam ir izdevies saglabāt savu elektorātu.
Pastāv gan neliela varbūtība, ka kādu daļu balsu SC varētu atņemt PCTVL, kas šobrīd, pēc Freimaņa domām, izvēlējusies iet nevis radikalizācijas, bet "civilizēšanās" ceļu, mēģinot padarīt līderu plejādi vizuāli jaunāku. "Tatjana Ždanoka ļoti bieži ir ārpus Latvijas, un Saeimas kuluāros dzirdēts, ka Jakova Plinera vietā priekšplānā tiek bīdīts Juris Sokolovskis," stāsta Freimanis, līdz ar to PCTVL kļūstot līdzīgāka SC.
Trešais spēks ir ZZS, kas, nebūdams tik spēcīgs un vērienīgs kā abi iepriekšminētie, palēnām ir ieņēmis savu nišu, "kas ir pārsteidzoši stabila", vērtē Freimanis. ZZS aizpilda tukšo vietu, būdama "procesa ziņā konservatīvs spēks". Šim "polam" varētu pievienoties arī TB/LNNK vai "Visu Latvijai", vai arī abi divi, pieļauj Freimanis.
Komentējot LPP/LC līdera Aināra Šlesera paziņojumu par 40% balsu iegūšanu, Freimanis nešaubās, ka LPP/LC vēlēšanās ies kopā ar kustību "Par labu Latviju" veidojošajiem uzņēmējiem, lielais jautājums vēl esot par Tautas partiju (TP). Tas gan varētu būt saistīts ar vēlmi uzturēt intrigu.
"Vai viņiem var prognozēt panākumus – goda vārds, šobrīd tas nav iespējams, jo ir pārāk daudz nezināmo faktoru," saka sociologs. Viens gan Freimanim esot skaidrs: formulai "TP + LPP/LC + uzņēmēji" iespēju pārvarēt vēlēšanu barjeru ir daudz lielāka nekā šim partijām atsevišķi.
Piecu procentu barjeru, ļoti iespējams, pārvarēs mazāks spēku skaits nekā līdz šim, bet tas nebūt nenozīmē, ka nākamajā Saeimā būs mazāk partiju, savukārt domā sociologs Arnis Kaktiņš.
"Tagadējās tendences un politiskie strāvojumi liek domāt, ka vēlētājiem izvēles saraksts nebūs tik garš kā agrāk. Tas nozīmē, ka Saeimā iekļūs mazāk politisko grupējumu," prognozē Kaktiņš.
Taču sociologs uzsver, ka partiju skaits Saeimā var arī nebūt mazāks kā šobrīd, jo "nav zināms, vai pēc vēlēšanām nesāksies dalīšanās un centrbēdzes spēki, kas sašķels frakcijas".
Politologs Juris Rozenvalds pieļauj, ka pirms vēlēšanām varētu dominēt trīs grupas: "Vienotība" ar uzsvaru uz etniskajām vērtībām, "Saskaņas Centrs" un trešais spēks – "nosacīti uzņēmēju vai oligarhu veidojums ar TP un LPP/LC".
Kāda būs ZZS loma un ar ko tā izlems sadarboties, Rozenvalds atturas prognozēt. "Šie būs trīs poli, un pārējo rīcība atkarīga no to panākumiem," pieļauj politologs.
Politisko spēku konsolidācija jau esot nesusi rezultātu, pārliecināts Rozenvalds, jo pēdējie reitingi liecina, ka "Vienotība" apsteigusi SC un izvirzījusies vadībā. "Taču šis aptaujās populārākais spēks galu galā var neiegūt tik daudz balsu, lai iegūtu lielu ietekmi jaunajā parlamentā. Tas tāpēc, ka no vienas puses viņi vēršas pret oligarhiem, bet ir arī ļoti atturīgi pret SC."
Jau ziņots, ka pirms 2.oktobrī paredzētajām 10.Saeimas vēlēšanām Latvijas politiskajā vidē sākušies partiju konsolidācijas procesi. "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai" startēs zem "Vienotības" saraksta, kam varētu pievienoties arī bijušās "Dienas" redaktores Sarmītes Ēlertes domubiedru grupa. Par kopīgu startu, piesaistot uzņēmējus, runā arī LPP/LC un TP līderi.
Vienlaikus notiek arī konsolidācijai pretēji procesi. Tā martā nodibinātas divas jaunas partijas, kuru vadībā ir uzņēmēji – "Par prezidentālu republiku" un "Ražotāja Latvija".