"Mēs esam gatavi pieņemt grūtus, bet nepieciešamus lēmumus, lai iespējami ātri dzīve mūsu valstī kļūtu droša un labklājīga. Mums būs nepieciešams visas sabiedrības atbalsts, katra cilvēka atbildīga rīcība un sadarbība," teikts pērn novembra sākumā publiskotajā Dombrovska valdības deklarācijā.
Tāpat valdība solīja iedibināt "ilgtspējīgu, policentrisku attīstības politiku, kuras stūrakmeņi būs strukturālas reformas, Latvijas rūpnieciskās ražošanas atjaunotne un izaugsme, efektīva, starptautiski konkurētspējīga augstākās izglītības sistēma."
"Strukturālās reformas ir virsraksts, zem kā mēģina pabāzt jebko," skarbs ir sociologs Aigars Freimanis. Reālās reformas apgrūtinot visu struktūru lobijs – "ierēdniecība, nozaru politiskais sadalījums, ietekmē arī savstarpējā greizsirdība, konkurence, bailes par līdzekļu sadali," vērtē sociologs.
Freimanis norāda, ka tas viss reformas nostāda "idiotiskā situācijā: to nepieciešamība ir acīmredzama, bet nav iespēju tās veikt". Kā piemēru viņš min izglītības sistēmu, kurā demogrāfiskā situācija prasa nekavējošas izmaiņas, bet nekas netiek darīts.
Savukārt nepopulāro, bet vajadzīgo lēmumu pieņemšanā valdība demonstrē minstināšanos, uzskata sociologs."Budžeta konsolidācijas pasākumi, kas pirms dažām dienām izsludināti, neskar nevienu," vērtē Freimanis, jo, piemēram, "runas, ka naudu atradīs melnajā ekonomikā, nevienu neapdraud," savukārt vēlme iekasēt 8 miljonus latu no nebanku kreditētāju nodevām esot smieklīgas, jo šādu iestāžu tik daudz nemaz neesot.
Savukārt konsolidācijas pasākumi, kas skartu visu sabiedrību, pretī prasītu kompensējošos mehānismus, kam šī valdība "profesionālajā un kompetences ziņā" neesot gatava, uzskata sociologs.
Politologs Viktors Makarovs savukaŗt uzskata, ka pagaidām galvenais un būtiskākais, kas nodarbinot valdību, ir "cīņa par budžetu": "Tā nav cīņa par naudu, bet cīņa par dvēseli – vai darīsim to, kas nepatīk, bet ir vajadzīgs, vai arī neko nedarām un nedomājam par sekām." Pagaidām Latvija joprojām ir izdzīvošanas režīmā, un valdība līdz krīzes pārvarēšanai ķerties klāt reformām acīmredzot negrasās, pieļāva politologs.
Viņš norādīja, ka politiskā elite nav viendabīga, jo dažiem ir izpratne par reformu nepieciešamību, savukārt citi domā – "ja varam izvairīties, tad izvairīsimies". Tomēr vēlmes pēc reformām valdībā neesot – par tām tiek domāts tikai spiediena rezultātā, vērtē Makarovs.
Politologs arī uzskata, ka tagad atklājies: pēc vēlēšanām valdošais uzskats, ka Latvijas pilsoņi nobalsojusi par Dombrovski, lai turpinātos reformas, nav īsti patiess. "tagad redzam, ka kādi 30% ("Vienotības" vēlētāji) nobalsoja par tiem, kas īsteno reformas. Pārējā sabiedrības daļa par to varbūt nemaz nav sajūsmā," vērtē Makarovs. Reformas neesot populāras, jo vieglāk gūt atbalstu, "kliedzot, ka nepieļausim pensiju samazināšanu un tamlīdzīgi," klāsta politologs.
Kā vēstīts, ceturtdien aprit Dombrovska valdības 100 dienas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
